Dobrij denj, poluchila otvet iz VIDa po etomu voprosu i daze konkertnij raschet 🙂
Labdien!
Izskatot Jūsu uzdoto jautājumu elektroniskā veidā, sniedzam šādu informāciju.
Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" 42.punktam darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, tiek segti papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā (turpmāk - arī dienas nauda), par katru darba brauciena dienu šajos noteikumos noteiktajā dienas naudas apmērā, bet mēnesī kopā nepārsniedzot 70 % no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas. Ja darbiniekam mēnesī aprēķināto papildu izdevumu apmērs pārsniedz 70 % no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas, uzskata, ka aprēķinātajai papildu izdevumu pārsnieguma summai nav kompensācijas rakstura.
Savukārt Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.969 43.punktā noteikts, ja darbiniekam ir iespējams atgriezties dzīvesvietā tās pašas diennakts laikā, kurā darba brauciens ir sācies, un viņam tiek nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā darba un atpūtas režīma ievērošana, minētie papildu izdevumi netiek segti un kompensācija netiek izmaksāta.
Tādējādi, darbiniekam dodoties darba braucienā, par katru darba brauciena dienu ir atlīdzināma kompensācija par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā dienas naudas apmērā, izņemot minēto noteikumu 43.punktā noteiktajos gadījumos.
Ja atlīdzināmā kompensācija par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā (dienas nauda) pārsniedz 70 % no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķinātās dienas naudas, tad tai nav kompensācijas rakstura.
Līdz ar to dienas naudas pārsniegums, kas veidojas kā starpība starp aprēķināto dienas naudu un noteikto ierobežojumu, ir uzskatāms par darbinieka ienākumu, kas apliekams ar algas nodokli un par to veicamas valsts sociālās apdrošināšanas
