krājumi lauksaimniecībā

Ļoti ceru , ka kādam forumā ir pieredze ar lauksaimniecības SIA.Lasu 41 standartu ,G Kalniņas rakstu Bilancē, bet tāpat man nav skaidrs uz kā pamata var veikt piemēram bioloģisko aktīvu(gaļas liellopu) novērtēšanu.Tas ir uzņēmuma iekšējs dokuments vai piemēram vetārsta atzinums. Tāpat arī kā novērtēt graudus, kas stāv noliktavā, jo vēl nav pārdoti.To vērtība taču ir lielāka nekā pašizmaksa (graudaugu sēklas).Vai tos var pārvērtēt uzņēmums pats par pamatu ņemot graudu tirgus cenu.Priecāšos par palīdzību:'(

Kāpēc Jums tas viss ir jāpārvērtē?

Un ko Jūs šiti gribat - ŅOvērtēt vai PĀRvērtēt?

..lai parādītu šos aktīvus to patiesajā vērtībā finansu pārskata vajadzībām.Kā jau augstāk rakstīju ,gada sākumā tika nopirktas graudaugu sēklas, kā arī iepirkti jaunlopi.Gada laikā protams situācija ir pavisam cita.Novākta raža,daļa liellopu pārdoti gaļai,ir arī dabiskais pieaugums.

Novērtēšana patiesajā vērtībā ir tikai viens no variantiem. Protams, lauksaimniecības krājumus var vērtēt tāpat kā citus - pašizmaksā vai zemākajās tirgus cenās. Graudiem pašizmaksu veidos ne tikai sēkla - ir taču mēslojums, izmaksas zemes apstrādei, darbinieku algas u.c. izmaksas, kas tieši attiecināmas uz augkopību. Lai gan lauksaimniecībā pašizmaksas rēķināšana nepavisam nav viegls darbiņš.

Pašizmaksas rēķināšana vispār nav viegla 🙂

...visas minētās izmaksas(mēslojums,zemes apstrāde,algas) es līdz šim iekļāvu izmaksās.Bet Finansu pārskatā arī īpašnieki grib redzēt aktīvos savus krājumus, ko vēlāk plāno realizēt.

Nu un pašizmaksā jau arī ir jāietver tās ražošanas izmaksas, kas uzskaitītas.

Mēs gada pārskatā uzrādam pēc tirgus vērtības, jo ja jūs pieskaitīsiet visas izmaksas saistītās ar piem. graudu audzēšanu, Jums ''tāda'' pašizmaksa sanāks, ka nevienam nevajdzēs tos graudus.

Praksē , kas šajā gadījumā ( novērtējums zemākajās tirgus cenās) ir attaisnojuma dokuments? Vai tā var būt uzņēmuma vadības kalkulācija ( piem.tonnas,cena par tonnu,tirgus cena ...)? Nekad nebiju ar šo visu saskārusies un diemžēl arī vienīgā pieejamā informācija ir jau minētais 41 SGS .

Varbūt kādam ir grāmatvedības metodika par šo tēmu .Būšu pateicīga.

🙂

Ja pašizmaksa augstāka, tad, protams, - tirgus cenas. Es jau arī parasti pieņemtu pārdošanas cenu.

Mēs izmantojam šo informāciju http://www.ltvc.lv/citdatfails.php?id=506&k=fails1

gribēju ieskatīties pēc augstāk norādītās adreses, bet tā neveras...:'(

Kas attiecas par l/s krājumu novērtēšanu, tad manuprāt reālāks ir variants ar tirgus zemāko cenu vērtēšanas brīdī. Nav jau grūti no dažiem pircējiem dabūt iepirkumu cenu lapas ar parakstiņu un noteikt tirgus zemāko cenu. Nekur nav teikts, kā tieši noteikt šo cenu. Mocīties ar pašizmaksas noteikšanu gan neieteiktu.

Ar bioloģiskiem aktīviem parasti dara tā: gaļas lopus inventarizējot notiek vai nu svēršana , vai arī svara noteikšana mērot. Grupas svars reiz tirgus zemākā cena=krājumu vērtība. Ja vien jums nav kādī īpaši lopiņi - šķirnes materiāls, kas izmantojams tikai pavairošanai un kurš maksā kā jaunais Porshe autiņš gabalā 🙂

Cik man mācīja - krājumiem jābūt novērtētiem to zemākajā vērtībā.

Žēl, ka tā prasti iznāk tirgus vērtība nevis pašizmaksa8-)

Paldies visiem , kas palīdzēja 🙂

"Žēl, ka tā prasti iznāk tirgus vērtība nevis pašizmaksa" - а что это за бизнес такой, если рыночная цена ниже себестоимости?

В сельском хозяйстве себестоимость практически всегда выше,чем рыночные цены.Только европейские субсидии и помогают держаться этому бизнесу, и у нас и в Европе.Только у нас они значительно ниже, чем там.Это слишком рискованный бизнес.

Piekrītu.:-|

Спасибо, теперь понятно.:-)

Neaizmirstiet ka krājumu sastāvā ir ne tikai graudi bet arī nepabeigtā ražošana- ziemāju sējumi un rudens arums. Kā arī ja augu sekas nodrošināšanai zālāji ....