Gada pārskats tikai VID (atkārtoti un atjaunināts)

TM: Par uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanu tikai Valsts ieņēmumu dienestā

Valsts sekretāru sanāksmē 30.augustā tika izsludināti grozījumi Komerclikumā, kas paredz vienkāršot uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanas sistēmu, nosakot, ka turpmāk pārskati būs jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Grozījumos paredzētas arī citas izmaiņas likumā, piemēram, tiks noteikta kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas procedūra, mākleru un komercaģentu reģistrēšana Komercreģistrā u.c.

Kā teikts likumu grozījumu anotācijā, pašlaik Komerclikums noteic, ka gada pārskati ir iesniedzami komercreģistra iestādei, savukārt Gada pārskatu likums paredz gada pārskatu iesniegšanu gan VID, gan Uzņēmumu reģistram (UR). Tādējādi sabiedrībai, uzliekot pienākumu vienu un to pašu dokumentu iesniegt divām valsts iestādēm, tiek radīts papildu administratīvais slogs. Turklāt šobrīd ir praktiski neiespējami pārbaudīt, vai abās valsts iestādēs iesniegtie gada pārskati ir identiski. Līdz ar to nav iespējams gūt pārliecību, vai no iesniegtajiem gada pārskatiem ir iespējams iegūt patiesu un identisku informāciju par sabiedrības darbību un tās rezultātiem.

Administratīvā sloga mazināšanai un atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 12.jūnija sēdē nolemtajam likumprojekts paredz, ka gada pārskati jāiesniedz tikai VID, tā nodrošinot vienas pieturas aģentūras principa ievērošanu, sniedzot konsolidētos gada pārskatus un gada pārskatus.

Atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumam fiziskā persona vai individuālā uzņēmuma īpašnieks, kura darbība atbilst Komerclikumā minētajiem noteikumiem, piesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai dibina komercsabiedrību.

Praksē savukārt konstatēts, ka mākleriem, kuri savu saimniecisko darbību vai uzņēmējdarbību sākuši vēl pirms pārejas perioda beigām un veikuši to kā fiziskas personas vai kā individuālie uzņēmumi, bija obligāts pienākums kļūt par komersantiem, bet fiziskai personai, kura sākusi māklera darbību pēc pārejas perioda beigām, šāds pienākums ir tikai tad, ja tā sasniedz Komerclikumā minētos kritērijus. Likumprojekts noteic personai pienākumu pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai dibinot komercsabiedrību, ja tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst māklera un komercaģenta darbībai, kas ir definēta Komerclikumā. Tādējādi likumprojekts novērš praksē pastāvošo pretrunīgo interpretāciju attiecībā uz mākleru un komercaģentu pienākumu reģistrēties komercreģistrā un nodrošina personu, kuras izmanto mākleru un komercaģentu pakalpojumus, aizsardzību, ņemot vērā Komerclikumā ietverto mākleru un komercaģentu pienākumu un atbildības regulējumu.

Likumprojekts arī paredz kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas procedūru, akciju sabiedrību akcionāru tiesības lemt par revidenta pārbaudi reorganizācijas līgumam, reorganizācijā iesaistīto sabiedrību tiesības ievēlēt revidentu reorganizācijas līguma pārbaudei bez komercreģistra iestādes apstiprinājuma; iespēju akciju sabiedrības statūtos noteikt pilnvarojumu valdei palielināt sabiedrības pamatkapitālu statūtos vai akcionāru sapulces noteiktajā apjomā, kā arī atšķirīgas attieksmes aizliegumu pret komersanta likumisko vai līgumisko pārstāvi, tam rīkojoties kā komersanta pārstāvim.

Kā teikts likuma grozījumu anotācijā, likumprojektā ietvertie pasākumi pozitīvi ietekmēs makroekonomiskās vides attīstību, jo paredz administratīvo procedūru vienkāršošanu un pasākumus tiesiskās drošības stiprināšanai.

Vienlaikus Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti arī grozījumi likumā par UR, lai noteiktu iestādei pienākumu pārbaudīt pārrobežu kapitālsabiedrību apvienošanās procesu.

Kā teikts šo grozījumu anotācijā, 2005.gada 26.oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Direktīvas mērķis ir atvieglot tādu kapitālsabiedrību apvienošanu, no kurām katra ir reģistrēta citā ES dalībvalstī, vienlaikus nodrošinot katras pārrobežu apvienošanas procesā iesaistītās kapitālsabiedrības dalībnieku un kreditoru aizsardzību. Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu to prasību ieviešanu, kas noteiktas direktīvā, proti, ka katrai dalībvalstij ir jānosaka kompetentā iestāde, kura uzrauga pārrobežu apvienošanās procesa likumību un publisko informāciju par pārrobežu apvienošanas reģistrāciju. Bez tam likumprojekts nodrošina direktīvas prasības par informācijas par pārrobežu apvienošanas reģistrāciju apmaiņu starp to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās atrodas pārrobežu apvienošanā iesaistītās kapitālsabiedrības.

Jauki, ja būs tikai VIDā jāiesniedz GP.

Tikai VID necenšas datus savā datu bāzē savlaicīgi ievadīt un, ja vajadzēs kaut ko par darījuma partneri uzzināt (finanšu rādītājus), baidos, ka laika nobīde būs vismaz gads!