Es kā grāmatvedis privātā firmā un pamatdarbā kā auditors maksājumu uzdevumus, ja tas notiek ar i-bankas starpniecību, neprasu. Bankas izdruka (ar e-parakstu vai apstiprināta pašā bankā) ir attaisnojošs dokuments. Grāmatojumi taču pēc tam redzami kaut vai hronoloģiskajā žurnālā vai citur atkarībā no lietotās programmas. Jā, grāmatvedis teorētiski var veikt nesankcionētus maksājumus caur i-banku no firmas konta uz "drauga" kontu. Bet uz rēķina taču jābūt kādam parakstam par apmaksas nepieciešamību, tad arī tas ir jāvilto. Par to atbild uzņēmuma īpašnieks vai viņa(u) iecelts vadītājs, kuram bankas izdrukas ir pieejamas, ja vien viņš nav analfabēts.
Ņem vienīgi vērā, ka to vajag atrunāt kādā no grāmatvedības organizācijas dokumentiem (vislabāk pie "Naudas līdzekļu uzglabāšanas un uzskaites noteikumiem").
Iekšējais auditors nosaka riskus un tad iet pa dokumentiem pēc savas izstrādātās shēmas (ne jau visus skatās pēc kārtas)un vēlāk analizē, cik, kur, kam, kāpēc, vai tas bijis pareizi no vadības un ekonomiskās lietderības viedokļa. Revidenti (VID) pēta, vai visi nodokļi aprēķināti pareizi un laikā samaksāti. Lielajos uzņēmumos un valsts iestādēs pie gada pārskata strādājam samērā rūpīgi, bet ne jau, lai "iegāztu" galveno grāmatvedi, bet, lai novērstu dažu dokumentu trūkumu un gūtu pārliecību par grāmatojumu un bilances pareizību.
Grāmatvedībā auditos visbiežāk vērojams nevis dokumentu trūkums, bet gan pilnīgi nevajadzīgi dokumenti, vai arī pārāk daudzi saskaņojumi uz viena dokumenta (gadījies redzēt pat 6 parakstus). Tāpēc nopietni jāizturas pret grāmatvedības dokumentu apgrozības shēmu, kādus dokumentus vispār vajag, kas izstrādā, kas apstiprina utt. Esmu savā darbā pārliecinājies, ka vairumā gadījumu shēma neatbilst ne grāmatvedības prasībām, ne dokumentu aprites loģikai, bet izstrādāta, lai būtu ko atrādīt, ja kāds prasa.