Kontējumu NE-rakstīšana uz grāmatvedības dokumentiem

Labadiena, kolēģi!

Kāda ir Jūsu labā prakse izvairoties no kontējumu rakstīšanas uz katra papīra dokumenta, bet realizējot MK nokteikumu par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju 15. punktā norādītās alternatīvās iespējas?

Vai pareizi saprotu, ka ja ir iespēja trešajai personai izveidot pilnu, attālinātu pieeju grāmatvedības sistēmai, proti, var redzēt ikvienu grāmatojumu ar attaisnojuma dokumentu - tad varētu arī pārtraukt lietot drukātus dokumentus?

Pants saka:

15. Norādījumu par to, kura grāmatvedības konta kredītā un kura konta debetā ierakstāma saimnieciskā darījuma summa (iegrāmatojums), izdara rakstiski uz papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta vai iekšēja attaisnojuma dokumenta, kas sagatavots, pamatojoties uz viendabīgu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma datiem, vai nodrošina šī iegrāmatojuma atšifrējumu, ja iegrāmatojumu veic elektroniski, un atbilstoši šim iegrāmatojumam izdara ierakstus attiecīgajos kontos.

... pamatojoties uz viendabīgu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma datiem ...
Ja Avansa norēķinā ir 7 čeki, visi - biroja preces, tad - viens grāmatojums, grāmatojuma Nr. uz avansa norēķina.
Ja 7 dažādi rēķini no dažādiem piegādātājiem - uz katra dokumenta - grāmatojumi - debets, kredīts, grāmatojuma numurs.

Ivarro, 27.11.2018 15:32tad varētu arī pārtraukt lietot drukātus dokumentus?

Variet! Galvenais, lai kvalificēta trešā persona var turēt dokumentu pārbaudes brīdī rokās, vai saņemt tā kopiju savā e-pastā, un viņai viss ir skaidrs kā diena! Apmēram tā! 😆

Es, piemēram, auditam aizvedu kastes ar dokumentu mapēm.
VID inspektori ar šiem dokumentiem strādā pēc nepieciešamības.
Un nekad, ne reizi nav man zvanījuši un jautājuši - kā atrast to vai šito?
Pēc laika atdod dokumentu mapes atpakaļ un vēl uzslavē - mums nebija neviena jautājuma, mēs visu atradām, visu sapratām.
Varbūt tāpēc, ka es forumā nejautāju - kādā kontā iegrāmatot vai - rakstīt vai nerakstīt grāmatojumus.
Var jau arī visus dokumentus mest vienkārši kaktā vienā kaudzē (tādu grāmatvedību arī esmu pārņēmis) un... gaidīt uzslavas.

Paldies, Aivar007, to "viendabīgo kopsavilkumu" sapratu. Tas laikam der kautkādiem galīgi maziņiem, kur 3 piegādātāji un visai Google reklāmu rēķinu kaudzei var uzrakstīt virsū - šie visi grāmatoti reklāmas izdevumu kontā.

Jautāju tādā plāksnē, ka ārzemēs man šitais strādā - visi attaisnojuma dokumenti tiek sagāzti programmā iekšā, sagrāmatoti un korekciju grāmatojumi (grāmatvedības izziņas) netiek drukātas vispār. Audita gadījumā auditoram tiek iedota pieeja sistēmai un tas var jebkuru grāmatojumu baudīt uzreiz ar visu dokumenta bildi vai gr. piezīmēm - izlasīt grāmatojuma nepieciešamību pašā sistēmā.

Latvijā mani nav briesmīgi baudījuši, tādēļ jautājums, vai kāds ir šamlīdzīgi gājis pārbaudei cauri tepat Rīgā? Proti, tiek vestas nevis kastes, bet, piemēram:
1) Tiek iedota pieeja virtuālam plauktam, kurā ir saskanētas un galvenais, sagrupētas, rēķinu kopijas tikpat kārtīgi kā dzīvē.
2) Un grāmatojumu atšifrēšanu nodrošina iedodot visu grāmatojumu sarakstu excelī, kur katram grāmatojumam sava rinda (vai vairākas) - kontējums, datums, atbilstošais dok numurs, piezīmes utt.

Tā teikt, gribās jaunā gadā kaut ko ūber modernu ieviest formalitāšu ziņā, lai paliek vairāk laika vadības grāmatvedībai, jo pēdējā laikā jūtams tāds kā pieprasījums.

Ivarro, 27.11.2018 21:48Tā teikt, gribās jaunā gadā kaut ko ūber modernu ieviest formalitāšu ziņā, lai paliek vairāk laika vadības grāmatvedībai, jo pēdējā laikā jūtams tāds kā pieprasījums.

Neesmu dzirdējis neko līdzīgu. Man zināmajā lielajā uzņēmumā, visi grāmatveži strādā ar papīra dokumentiem mapēs, un daudz nekurn. Viņiem nenāk prātā modernas idejas. Arī uzņēmuma vadība nodarbojas ar biznesu,un galvenajam grāmatvedim jautā loģiskas atskaites, kuras tas sagatavo viegli, no viņa rīcībā esošās informācijas. Ja uzņēmums ir liels, tad algojiet grāmatvedi, kurš atbildīgs par vadības grāmatvedību, un nebūs nekur, nekas jāgāž.

Uz papīra dokumentiem pietiek ar reģistrācijas numuru, ja visas izdrūkas iet no programmas, vai eksports elektroniski. Audītam(Rīga) un citiem tematiskiem ar to pietika.

Pastāv variants, ka daļa dokumentu nemaz netiek izdrukāti papīra formā, izņemot pēc pārbaudītāju pieprasījuma. Es ļoti šaubos, vai, piemēram, Latvenergo vai telekomi izdrukā visus savus realizācijas rēķinus. Taču šeit ir gadījums, ka tie sagatavošanas brīdī automātiski rada kontējumus programmā.

Paldies par viedokļiem! Kopaina bišķiņ noskaidrojās.

Ilzex, 28.11.2018 10:53Pastāv variants, ka daļa dokumentu nemaz netiek izdrukāti papīra formā, izņemot pēc pārbaudītāju pieprasījuma. Es ļoti šaubos, vai, piemēram, Latvenergo vai telekomi izdrukā visus savus realizācijas rēķinus. Taču šeit ir gadījums, ka tie sagatavošanas brīdī automātiski rada kontējumus programmā.

Tas ir saprotams. Taču ienākošos dokumentus nesagrāmatosi automātiski.

Man ir kādi divi klienti, kurus es gandrīz nekad nesatieku un visus dokumentus viņi man pārsūta pdf fromātā. Agrāk es izdrukāju, bet šogad skopuma dēļ (arī tādēļ, ka tagad strādāju no mājām) vairs nedrukāju. Ieviesu divas "mapes" uz datora katram klientam - saņemtie dokumenti un kontētie dokumenti. Ja kāds gribēs pārbaudīt (un vēlēsies tieši papīra formā), tad izdrukāšu dokumentus. Ja ne, tad iesniegšu elektroniski un attiecīgi pievienošu nepieciešamās izdrukas no programmas.

Aivareno, jaunākās sistēmas mēģina atpazīt ieskanēta (iesūtīta) dokumenta saturu un "priekšsagatavo" grāmatojumu aizpildot tik laukus, cik atpazīst. Plus sistēmas pašas "mācās" līdz ar to atpazīšanas process regulāri uzlabojās. Ideālā situācijā grāmatvedim atliek nospiest tikai iegrāmatošanas pogu. Var arī saštellēt pilnīgu ienākošo rēķinu automātisku grāmatošanu, tikai tad piegādātājam vēlams lietot tādu pašu sistēmu.

Paldies par informāciju. Atpalieku no dzīves. Bet man apkalpošanā nav klientu ar šādām sistēmām.

Ivarro, 28.11.2018 17:20Aivareno, jaunākās sistēmas mēģina atpazīt ieskanēta (iesūtīta) dokumenta saturu un "priekšsagatavo" grāmatojumu aizpildot tik laukus, cik atpazīst. Plus sistēmas pašas "mācās" līdz ar to atpazīšanas process regulāri uzlabojās. Ideālā situācijā grāmatvedim atliek nospiest tikai iegrāmatošanas pogu. Var arī saštellēt pilnīgu ienākošo rēķinu automātisku grāmatošanu, tikai tad piegādātājam vēlams lietot tādu pašu sistēmu.

Ради смеха попробовал ввести в программу счёт от Lattelecom вручную - 22 секунды.
"На фига козе баян?"! 😉

На фига козе баян?

- Чтобы играть.
А мы будем плесать.
Простой ответ. 🙂

Tehnolog, nu nerauj taču no konteksta ārā viena rēķina grāmatošanu. 😂 Jūtams laika ieguvums rodās, ja var optimizēt kaudzīti procesu reizē - sekundes uz rēķinu iegrāmatošanu, bankas apstrādi, maksājumu sasaisti un galu galā - pašu dokumentu apriti.

Tātad pamatjautājums paliek - vai "nodrošina šī iegrāmatojuma atšifrējumu, ja iegrāmatojumu veic elektroniski" nozīmē:
a) Rakstīt uz rēķina grāmatojuma numuru. Pēc manas saprašanas šis pat ir lēnāk kā uzrakstīt grāmatojumu, jo grāmatojumi ļoti bieži ir zināmi no galvas.
b) Radīt iespēju trešajai personai (neceļoties no silta krēsla) piekļūt grāmatvedības sistēmai, kurā persona, klikšķinot uz grāmatojuma, var redzēt - kontējumu, rēķina kopiju vai iekšēju elektronisku attaisnojuma dokumentu u.c. ar grāmatojumu saistītos rekvizītus.

Ivarro, nu neraksti grāmatojuma numuru, mums tak vienalga foruma lasītājiem. Likums ir jāievēro, ja negribi sodu maksāt pats no savas grāmatveža kabatas. Jo darba devējs vienkārši neizmaksās tev algu par tādu darbu un pārkāpumu.

Ivarro, 29.11.2018 16:35Tehnolog, nu nerauj taču no konteksta ārā viena rēķina grāmatošanu

Оплата накладной - ещё быстрее - два клика, т.к. при импорте банка уже всё есть. И больше вообще ничего не надо: есть движение по каждой накладной, есть вся аналитика по партнёру, есть акт сверки и т.д. и. т.п.
А уж усложнить себе работу всегда можно. Важнее - добиться результата за наименьшее время. 😏

Linete, piekrītu likums gan tev, gan man ir jāievēro.
Jautājums ir par likuma interpretāciju, nevis neievērošanu.
Dažās ES valstīs man vairs nav jāraksta ne grāmatojuma numurs, ne kontējums uz rēķiniem, jo tas viss 24/7 zem 3 elektroniskām atslēgām ir pieejams ikvienam un no jebkuras vietas pasaulē, kam tiek piešķirta pieeja. Un pirms pāris gadiem arī tur bija tieši šādas diskusijas un interpretēšana par labu ar roku rakstītam, taču beigās "vinnēja" "elektroniķi" - tie kuri ar roku neko negribēja rakstīt, jo tā tiešām ir vienkāršāk i dzīvot, i auditēt. 🙂 Tas, protams, neattiecās uz sistēmām, kas nevar piedāvāt visu informāciju vienkopus.

Man liek aizdomāties, kādēļ 15. panta sākumā ir "izdara rakstiski uz papīra", bet beigās ir "nodrošina atšifrējumu" nevis "rakstiski atšifrē uz papīra" vai "nodrošina rakstisku atšifrējumu"? Vai viņi paralēli akoredonu spēlēja rakstot likumu vai tomēr zem "atšifrējuma nodrošināšanas" slēpjās DAŽĀDI tehnoloģiski risinājumi (tajā skaitā ar roku rakstītais) - lai tikai trešai personai, kā Aivareno teica "viss ir skaidrs kā diena"?

Trešajai personai (nodokļu administrācijai) vienmēr visam jābūt skaidram kā dienai.
Tajā pašā laikā jāievēro Likums par grāmatvedību un MK noteikumi par grāmatvedības kārtošanu.
Ja Jums viss ir "super-puper" modernizēts un jebkurā brīdī visu varat uzrādīt nodokļu administrācijai, lai būtu "skaidrs kā diena", tad jau uztraukumam nav īsti pamata.
Tikai neaizmirstiet tādu "sīkumu" - nodokļu administrācija ir tiesīga pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus, ne tikai kaut kādas izdrukas no "mākoņiem".
Sevišķi pavadzīmes.

Vienmēr var atvērt un izlasīt atbilstošās anotācijas, kas paskaidro likuma pantu un punktu.