Ja kādam tikai sodi liek aizdomāties- Krimināllikums, 227.panta otrā daļa, ja iznīcināšanas rezultātā radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm (piemēram, izmētājot pa mežu fiziskas personas datus, iznīcinot uzņēmuma darbības pierādījumus, tāpat vien nākamajā gadā sadedzinot attaisnojuma dokumentus utml.), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
Sods ir i par arhīva likumu pārkāpšanu, i par grāmatvedības likuma pārkāpšanu.
Ir arī vieglāks variants - Administratīvo pārkāpumu kodekss. Tīrie sīkumi, salīdzinot ar brīvības atņemšanu, 250 lati no uzņēmuma vadības personīgā maka.
Nevajag vieglprātīgi izturēties pret arhīvu un paziņot, ka mēs, redz, neesam likuma mērķauditorija, arī vecais likums attiecās uz visiem. Tas, ka arhīva represējošajam orgānam- inspekcijai- vienmēr ir rokas par īsām un arī kompetence šad tad bija pavāja, nav nekāds attaisnojums.
Arhīvs ir iestādei, nevis arhīvs ir kontrolētājiem. Dokuemntu vieglprātīga vai neprātīga iznīcināšana pēc subjektīva skatījuma vēlāk atkožas tiem, kas vispār nav pie vainas - darba ņēmējiem, kam jāpierāda darba tiesiskās attiecības.
