Elastīgais darba laiks

Vai drīktu rakstīt darba ligumā, ka darbiniekam tiek noteikts elastīgais darba laiks kas dod Darbiniekam iespēju izvēlēties savu ierašanās un aiziešanas laiku noteikto limitu robežās? Pēdējā laikā esmu lasījusi vairākus rakstus par šo tēmu, lai gan darba likumā nekas par to nav rakstīts. No vienas puses sanāk, ka tas ir tas pats normālais darba laiks 40h nedēlā, tikai darbinieks pats var izvēlēties, no cikiem līdz cikiem strādāt. Protams kaut kādus limitus ir jāuzliek, citādi var gadīties, ka pašā "produktīvākajā" laikā neviena nebūs darbā. Kādas Jūsu domas par šo tēmu?

Darba likumā nav tāda "elastīgā" darba laika, tāpēc Jūs nevart tādu izvēlēties.

Manuprāt, tas nav prātīgi - ļaut nākt kad grib. Kaut vai no drošības viedokļa.

Normālais darba laiks ir no 9-17 vai 10-18, ka noteikts Jūsu iekšējās darba kartibas noteikumos.

Ja darbinieks var strādāt pec brīvaka grafika, tad tas būs summētais darba laiks.

Darba likumā taču nav teikts, ka normālais darba laiks ir no 9-17 vai 10-18... Tātad, darba iekšējās kārtības noteikumos var noteikt kādu darba laiku vēlās, vai ne? No tā var secināt, ka darba iekšējās kārtības noteikumos var tikt noteikts laiks, kurā darbiniekam būtu obligāti jāatrodas darbā (piem. no 10:00-12:00 un 13:00-15:00) un noteikt elastīgo laiku (piem. no 8:00-10:00 un 15:00-19:00). Darbinieks pats var izlemt vai viņam labāk no rīta agrāk atnākt vai vakarā ilgāk pastrādāt.

Lasīju par šo tēmu gan Darba devēja rokasgrāmatā, kas izdota PHARE projekta ietvaros, gan http://www.vsklubs.lv/index.php?setgc=articles&setarid=&pid=1628 , http://www.turiba.lv/darba_tirgus_2008/pages/Darzniece_lv.html ...

Var, protams, būt dažādi darba grafiki:

– pagarinātais pusdienas pārtraukums, kad darbinieks sāk darbu kā parasti, bet pusdienas pārtraukumā pusstundas/stundas vietā izmanto divas vai trīs,attiecīgi par tik pagarinot darbdienu.

- “saspiestā” darba nedēļa, kad darbinieks paveic pilnas slodzes darba apjomu mazāk nekā piecās darba dienās, piemēram, četrās desmit stundu darba dienās.

- “pīķa stundu” grafiks, kas nozīmē, ka ir noteikts laika posms (visbiežāk 10-14 vai 10-15), kad šīs firmas biroja darbs ir visaktīvākais un attiecīgi darbiniekiem jābūt uz vietas.

Ja, ieviešot elastīgo darba laiku, darbinieks ir izvēlējies tā konkrētu veidu, tad no viņa gaida tā ievērošanu, nevis haotisku svaidīšanos pēc principa “kā kuro reizi ērtāk”. Tomēr sākotnējais lēmums nav “galīgs un nepārsūdzams” un darba laiki ir maināmi.

Paldies Amberai.

Man šķiet, ka katrā darba vietā ir sava specifika un arī personāls. Nekādus drošības draudus mēs arī neredzam. Tas ir tikai normāli, ka darbiniekam ir iespējas nekavējot savu darba laiku aiziet piem. uz banku.

Atkal man pārmetīs reklamēšanu, bet ir maksas saite www.***censored*** - tur viens labākajiem darba laika speciālistiem Latvijā Māris Linga raksta par darba laika uzskaiti, veidiem utml.lietām.

ieskatam http://www.tilde.lv/Download/Materiali/DarbaLaikaOrganizacija.pdf