Samazināta darba slodze

Grāmatvedei tiek izteikts brīdinājums par darba slodzes samazināšanu no 1 uz 0.8, bet faktiskais darba apjoms tiek palielināts. Nepiekrišanas gadījumā tiek uzteikts darbs. Ņemot vērā, ka darbiniece ir vienīgā ģimenē apgādājamā persona (atraitne) 2 bērniem, vienīgā no 3 grāmatvežiem (pārējām netika samazināts) ar atbilstošu izglītību un 19 gadu darba stāžu. Nekādu pārkāpumu nav bijušu un ar darbu līdz šim bija apmierināti. Jūtams, ka tas ir psihol.terors. Kādi likuma šim gadījumam piemērojami.

Var griezties tiesā par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu

Jāatzīmē, ka Jūsu stāstījums ir vairāk emocionāls, nekā precīzs terminoloģijā. Ja darbiniecei ir tāda pat attieksme, tad ko tādu pierādīt būs grūti, Lai neteiktu vairāk. Psiholoģiskais terors - tas ir pavisam no citas operas. Nevajag neko pievilkt aiz matu galiem.

Šāda veida darba organizācijas pasākumus uzņ. vadība likumā noteiktā kārtībā ir tiesiska veikt. Un, ja tā to tādā veidā, kā rakstāt, izlēmusi veikt - iebildes nav būtiskas.

Pateicos. Tā jau biju iedomājusies, ka velti šeit griezos pēc palīdzības. Pēc rakstura esmu ļoti miermīlīga, bet katram jau ir savas robežas. Tātad, vai nu samierinies ar savu likteni vai aizej no darba.

Kāda veida palīdzība bija vajadzīga? No jautājuma nemaz nav saprotams, kurā "barikāžu" pusē atrodaties

Mēs neko nevaram Jums palīdzēt, neko. Ja nu vienīgais pavaidēt, cik traki, cik traki. Diemžēl...

Daudzus no mums šī problēma skāra jau pagājušajā gadā.

Andaza. Tur jau tā lieta, ka pagājušajā gadā mums jau 2 reizes apcirpa bez jebkādas rakstiskas piekrišanas. Un šai 3.jā reizē, man par pārsteigumu, mēnesi iepriekš brīdināja (tikai šoreizīt vienīgo). Bet, par algu 230 pirms nodokļa jau jūtos pavisam nevērta. Tā lūk.

Sajūtas - viena lieta; situācijas nozīmība - pavisam cita. Un rīcība kā situācijas risinājums - izlemjama Jums pašai.

Ja patiesi esat gatava cīnīties - dodieties pie speciālista (kaut vai VDI).

Pat publicēt te visu dokumenta tekstu izvērtēšanai - nav jēgas, jo arī anonīms dialogs šādās situācijās praktiski nav neko vērts.

Brīnos, ka kāds vispār piekrīt par 230 ls strādāt!

Krāmējiet somas un dodieties projām no šīs valsts, sliktāk jau nu nebūs...