Arodbiedrības biedrs

Mūsu firmā arodbiedrības nav, taču ir ziņas, ka darbinieks, ko planojam atlaist, ir kādas citas arodbiedrības biedrs. Vai tas mums rada kaut kādus šķēršļus atlaišanas procedūrā? Pārliecināta, ka nerada, bet gribu dzirdēt arī jūsu domas.

Rada gan.

Если по обоюдному согласию или по инициативе работника то ничего,если по вашей инициативе надо согласовывать с профсоюзом.

ar jebkuru?

С тем где он состоит

pat ja nav saistīta ar viņa pamatdarba vietu, vai pareizi saprotu? ir kādam paraugs, kā pieprasa no darbinieka šādu ziņu iesniegšanu?

Tas būs vienošanas ar arodbiedribu par darbinieka atlaišanu. Brīva forma.

Paldies!!!

Es atradu pretējo viedokli:

Attiecībā uz darba devēja uzteikumu būtiski atcerēties Darba likuma 110. panta pirmo daļu saskaņā ar kuru darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, ja darbinieks tiek atbrīvots pārbaudes termiņa laikā, darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu, tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība. Praksē rodas strīdi par terminu „attiecīgā arodbiedrība”, jo nereti atbrīvotie darbinieki uzskata, ja viņi ir iestājušies vairākās arodbiedrībās, darba devējam bija jāprasa visām šīm arodbiedrībām piekrišana. Minētā tiesību norma neparedz darba devējam meklēt informāciju vai darbinieks ir citu arodbiedrību biedrs un prasīt to piekrišanu. Arī, izmantojot gramatisko tiesību normu tulkošanas metodi, ir pilnīgi skaidrs, ka attiecīgā arodbiedrība ir domāta vienskaitlī, nevis daudzskaitļa formā. 1997. gada 12. marta Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr.SKC-70 (Minētais spriedums attiecas uz laika posmu, kad vēl nebija spēkā Darba likums, bet bija spēkā Latvijas darba likuma kodekss, bet minētā frāze „attiecīgās arodbiedrības piekrišana” ir attiecināma uz abu likumu darbības laiku) anotācijā norādīts: „Darbinieka iestāšanās arodbiedrībā, kuras struktūrvienība nav izveidota darba vietā, atbilstoši darba likumu kodeksa 36.pantam nav tulkojama par attiecīgo aroda organizāciju, no kuras būtu jāprasa iepriekšēja piekrišana darba līguma laušanai pēc darba devēja iniciatīvas”. Ņemot vērā iepriekš norādīto, darba devējam pirms darba līguma uzteikšanas ir jāprasa arodbiedrības piekrišana, kuras struktūrvienība izveidota darba vietā, nevis visu iespējamo arodbiedrību piekrišana, kurās iestājies darbinieks.

Kam tas viedoklis ir pretējs?

Šīs normas regulē Darba likums. Tajā skaidri un gaiši ir uzrakstīts, ka nepieciešama arodbiedrības piekrišana attiecīgos gadījumos. Likums neregulē arodbiedrības nosaukumu. Darbinieks var būt ārsts, bet sastāvēt slaucēju arodbiedrībā, tam nav absolūti nekādas nozīmes. Ne jau darba devējs noteiks, kādā arodbiedrībā darbiniekam iestāties.

Arī tad, ja uzņēmumā arodbiedrības nav un darbinieks ir arodbiedrības biedrs kādā citā arodbiedrības organizācijā ārpus uzņēmuma, darba devējam šī piekrišana darba līguma izbeigšanai ar darbinieku, visticamāk, šai svešajai arodbiedrībai būs jālūdz.

Iespējams, ka varētu būt arī citi viedokļi, taču pašlaik likums nosaka: ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs, viņa atlaišanai vajadzīga arodbiedrības piekrišana.

Ja darba devējs arodbiedrības piekrišanu nebūs prasījis vai arī tā nav dota, bet darbinieks tomēr atlaists no darba, tad strīdus gadījumā tiesa darbinieku obligāti atjaunos darbā, pat neskatot citus apstākļus. Arī tad, ja atlaišanas iemesls būs objektīvs un it kā neapstrīdams.

Izņēmums, ja darba devējs pierādīs, ka darbinieks nav paziņojis, ka ir arodbiedrības biedrs un kādā arodbiedrībā sastāv.