Izlasīju visas tēmas forumā, kur figurē slavenais teikums: "rēķins sagatavots elektroniski un derīgs bez paraksta". Par rēķiniem situācija skaidra. Bet ko darīt, ja man ar šādu teikumu atsūta salīdzināšanās aktu? Nu ja derīgs bez paraksta, tad es arī neparakstu un sūtu atpakaļ? 😲 😂
dokuments derīgs bez paraksta
Uz tēmu sarakstuAtbildes 8
Z
#1ZinaidarAtbildes: 348Saņemti «Paldies»: 4
Pilnigi piekrītu Daci:-O
B
#2BoosterAtbildes: 143
Jābūt līgumam par savstarpējo dokumentu apliecināšanu, kurā viss sīki un smalki ir atrunāts kā Jūs savstarpējos dokumentus aplieciniet. Tikai tad varat sākt domāt par slaveno frāzi 😆
AndazAtbildes: 27 902Saņemti «Paldies»: 1 550
Tas paraksts aktos kļūst svarīgs tai brīdī, ja rodas domstarpības par parāda summu.
H
#4HarmonijaAtbildes: 115
Dacis - BRAVO!!!
D
#5DacisAtbildes: 466
Situācija jau man ir skaidra par to slaveno frāzi.
Lai arī grāmatvedībā darbojos jau 10 gadus, tomēr šādas situācijas grāmatveža darbu padara interesantāku 😆
Vēl joprojām uzjautrinos par situāciju, kad mums atsūtīja rēķinu ar nepareiziem rekvizītiem, es pierakstīju pareizos un lūdzu rēķinu pārtaisīt. Uz šo man firmas vadītāja atbildēja, pie kam rakstiski, ka man neesot tiesības bojāt viņu firmas īpašumu. Tad nu rodas jautājums: kā īpašums ir saņemtais rēķins? Un kurā brīdī mainās īpašnieki?
Aktā parakstiem ir jābūt, jo tam ir vairāk jāpieiet kā juridiskam dokumentam, nekā grāmatvediskam. Un ja radīsies domstarpības, tad būs jau par vēlu parakstīt.
Lai arī grāmatvedībā darbojos jau 10 gadus, tomēr šādas situācijas grāmatveža darbu padara interesantāku 😆
Vēl joprojām uzjautrinos par situāciju, kad mums atsūtīja rēķinu ar nepareiziem rekvizītiem, es pierakstīju pareizos un lūdzu rēķinu pārtaisīt. Uz šo man firmas vadītāja atbildēja, pie kam rakstiski, ka man neesot tiesības bojāt viņu firmas īpašumu. Tad nu rodas jautājums: kā īpašums ir saņemtais rēķins? Un kurā brīdī mainās īpašnieki?
Aktā parakstiem ir jābūt, jo tam ir vairāk jāpieiet kā juridiskam dokumentam, nekā grāmatvediskam. Un ja radīsies domstarpības, tad būs jau par vēlu parakstīt.
B
#6BoosterAtbildes: 143
Interesants variants par tēmu 😐
Man savstarpējā ieskaita aktā (norēķini bez skaidras naudas) ir divas paraksta vietas abās pusēs. Grāmatveža un direktora-vadītāja. Bieži vien man otrā pusē parakstās tikai grāmatvedis pie tam pa abām vietām. Cik tas ir juridiski pamatoti? Protams tam seko visādi paskaidrojumi, ka grāmatvedis ir atbildīgs un tādā garā. Bet kā tur īsti ir? Man jau šķiet ka tomēr tikai vadība par to var izlemt vai konkrētās pavadzīmes tiks apmaksātas vai ieskaitītas ..
Man savstarpējā ieskaita aktā (norēķini bez skaidras naudas) ir divas paraksta vietas abās pusēs. Grāmatveža un direktora-vadītāja. Bieži vien man otrā pusē parakstās tikai grāmatvedis pie tam pa abām vietām. Cik tas ir juridiski pamatoti? Protams tam seko visādi paskaidrojumi, ka grāmatvedis ir atbildīgs un tādā garā. Bet kā tur īsti ir? Man jau šķiet ka tomēr tikai vadība par to var izlemt vai konkrētās pavadzīmes tiks apmaksātas vai ieskaitītas ..
D
#7DacisAtbildes: 466
Savstarpējā ieskai aktā ir jābūt attiecīgajai paraksttiesīgai personai. Ja grāmatvedis ir pilnvarots parakstīt, tad var. Mazā uzņēmumā parasti paraksta vadītājs.
B
#8BoosterAtbildes: 143
Jā, bet kā es zinu, ka viņi ir pilnvaroti? Tad jau viņiem pilnvara ir jāuzrāda .. vai jāraksta klāt pie paraksta "uz pilnvarojuma pamata" .. vai kā?
Vēlaties atbildēt vai pajautāt?
Lasīt forumu var visi. Lai atbildētu vai pajautātu, ieejiet savā kontā.