Peļņai jābūt tādai, lai uzņēmums ar zaudējumiem gada beigās nestrādātu.
Peļņa ir naudas summa, ko gūst pārdodot produktus pēc nodokļu un citu izmaksu atskaitīšanas. Izšķir dažādus peļņas rādītājus. Tos regulē Starptautiskie (ES)[1] un Latvijas [2] grāmatvedības standarti.
Peļņas gūšana ir viens no galvenajiem motivējošiem faktoriem uzņēmējdarbībā. Valstīs, kur ekonomikas pamatā ir tirgus attiecības, peļņas lielums parasti netiek ierobežots. Taču uzņēmējdarbības praksē pastāv jēdziens, kā normāla vai taisnīga peļņa. Ar to parasti saprot tādu peļņas līmeni, kāds ir izveidojies tirgū brīvas konkurences rezultātā.
Peļņas līmenis kalpo arī par rādītāju kapitāla (investīciju) plūsmai ekonomikā. Tā, ja kādā uzņēmējdarbības sfērā tiek novērots salīdzinoši augsts peļņas līmenis, šajā sfērā sāk ieplūst investīcijas no nozarēm, kur peļņas līmenis dotajā brīdī ir zemāks par normālo. Tādējādi tirgus pats regulē lelāko daļu no kapitālu plūsmām.
