Vēl māja jāuzceļ;-)

Redzi nu, Aivar, kaut ko jau dabūji - Lecīgā Tev arī uzleca! Man uzlec, ka es visiem kaut ko uzspiežu, bet pati neredz, ka tieši tāpat rīkojas. Viņai gan viens labums - niks jau tāds, lai pārējie liek mieru!

Savs asumiņš vienmēr tikai par labu;-)

Kas tā par mērci bez pipariem!

Ivan_s

Ja no klucīšiem, tad sen jau kā esmu uzcēlis.

Citai mājai pietrūkst tāda sīkumiņa - naudas.

Ja tā būtu, es šeit noteikti netusētu.

manuprāt diskusijas būtība ir dalīties pieredzē.... nu katram grāmatvedim ir savs "stiliņš", dažiem ērtāk ir apmaksātos dokumentus iešūt pie bankas dokumentiem, citiem ērtāk lai rēķini ir atsevišķi un bankas dokuemnti atsevišķi.

Tad, kad kārtoju grāmatvedību bez programmas (ar žurnālorderiem, no rokas), tad arī man ērti bija rēķinus un pavadzīmes pievienot bankas izrakstam, lai paliek atsevišķi iešūtas tikai neapmaksātās. Tagad jau labu laiciņu kā strādāju ar grāmatvedības datorprogrammu un ērtāks variants man šķiet šūt atsevišķi rēķinu un pavadzīmes, atsevišķi bankas dokumentus (nepievienojot tiem apmaksātos rēķinus un PZ). Būtībā trešajām personām, ja tās tik tiešām ir grāmatvedības jautājumos kompetentas personas nevajadzētu rasties problēmām, lai gūtu patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatētu katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Gaumes lieta.

Izvēloties grātavedības uzskaitē dokumentu grupēšanas principu - nevajag tikai visu mērīt no sava - grāmatveža skatpunkta. Jo vairāk tad, ja izmanto grāmatvedības programmu.

Nekā personīga.

В любои случае 2папки получаются

1 вариант -банк и регистр 5310

2 вариант - банк с подшитвыми счетами и папка "неоплаченные счета".

Мне по душе первый вариант. Особенно, когда документы принимаешь раз месяц. Занятся нечем что ли, что бы делать подборку счетов по выписке. Тем более что выписка за месяц одна,и порой, до 15 страниц доходит.

Manas necilā domas par 07.07.2008 22:34 ir sekojošas.

Diezin vai situācija *когда документы принимаешь раз месяц.* ir uzskatāma par normu. Un izmantojams kā viens no aspektiem dwbatējot par šo jautjumu. Acīmredzot - Jums nezinot ir citi kontroles mehānismi, kas ļauj sekot situācijai norēķinos ar klientiem, ja maksājumus veic bez Jūsu līdzdalības.

Net 15 lpp. garā bankas liceviks pa mēnesi nav gan nekas ārkārtējs.:-) Tādu apjomu Jūsu klients var izsekot bez pūļu pats.

Un notiek viss.

Katrs, protamjs, šuj kā vēlas! Bet Mk noteikumi "Par grāmat.kārtošanu.." paredz, ka

17. Grāmatvedības reģistrus iedala hronoloģiskajos reģistros un sistemātiskajos reģistros. Šajos reģistros attiecīgi hronoloģiskā secībā (hronoloģiskais ieraksts) vai pēc ekonomiskā satura (sistemātiskais ieraksts) izdara ierakstus par katru saimniecisko darījumu. Ja noteikta veida saimnieciskie darījumi bieži atkārtojas, katram šādam saimniecisko darījumu veidam var iekārtot atsevišķu hronoloģisko reģistru.

18. Hronoloģiskajos reģistros visus saimnieciskos darījumus reģistrē hronoloģiskā secībā un par katru saimniecisko darījumu norāda šādu informāciju

.......

Kā var hronoloģiski sakārtot piegādātājus, ja viņu dokumenti atrodas bankas mapēs vairāku mēnešu robežās?:-S