C
vid.gov.lv пришел ответ
Jautajums: Firma (patreiz PVN nemaksātājs) sniedz tūrisma pakalpojumus ārvalstniekiem Latvijas teritorijā (piemērām organizē braucienu uz Siguldu) kurus iekšzemē faktiski sniedz citas personas. Paskaidrojiet lūdzu, ko uzskatīt par firmas neto apgrozījumu? Vai visu pakalpojuma vērtību, vai ar nodokli apliekamā vērtību (starpību) atbilstoši PVN likuma 13.pantam (3) un(5) un 2.panta (21.1)?
Iepriekš pateicos par jūsu atbildi.
Ieņēmumu un ar tiem saistīto izdevumu uzrādīšanu uzņēmumu gada pārskatos reglamentē likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”.
Grāmatvedības principi, kas jāņem vērā, novērtējot gada pārskata posteņus, ir noteikti likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 25.panta pirmajā daļā. Atbilstoši šīs daļas 8.punktam, uzņēmuma saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.
Latvijas grāmatvedības standarts Nr.6 „Ieņēmumi” (turpmāk - standarts) nosaka kārtību, kādā atzīst (uzskaita) ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas.
Standarta 4.punktā skaidrots, ka ieņēmumos iekļauj parastā darbībā gūtos saimnieciskos labumus, kurus saņēmis vai saņems pats uzņēmums. Trešās personas vārdā iekasētās summas, piemēram, pievienotās vērtības nodoklis vai namu apsaimniekotāju iekasētā maksa par elektrību, siltumu, atkritumu izvešanu u.tml., nav saimnieciskie labumi, kurus saņem uzņēmums un kuru dēļ nepalielinās pašu kapitāls, tādēļ šīs summas neiekļauj ieņēmumos. Ja uzņēmums darbojas kā komercaģents vai starpnieks, bruto saņemtie saimnieciskie labumi arī ietver citas personas vārdā un labā iekasētās summas, kuras nepalielina šā uzņēmuma pašu kapitālu, un tādēļ nav šā uzņēmuma ieņēmumi. Ieņēmumi ir tikai šās citas personas maksātā atlīdzība uzņēmumam par sniegtajiem komercaģenta vai starpnieka pakalpojumiem.
Tātad uzņēmumam neto apgrozījumā ir jāiekļauj tikai paša uzņēmuma sniegtā pakalpojumu vērtība.
Sniegtajai atbildei ir informatīvs raksturs.
