P.S. un ja darbinieks rīkojumā blakus parakstam nav pierakstījis piebildi "nepiekrītu un neuzņemos atbildību", tātad darbinieks piekrīt un atbildību saskaņā ar šo rīkojumu uzņēmies.

No MK 154 noteikumiem - Dokumenta juridiskais spēks - dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvībai.

18. Lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā ir jābūt šādiem rekvizītiem:

1) dokumenta autora nosaukumam;

2) dokumenta datumam;

3) dokumenta izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukumam;

4) parakstam.

19. Lai organizācijas dokumentam būtu juridisks spēks, tajā ir jābūt arī:

1) dokumenta veida nosaukumam, izņemot vēstules;

2) dokumenta numuram.

Ja rīkojums ir sagatvost un sastādīts atbilstoši MK noteikumiem Nr.154, tad šim rīkojumam IR juridisks spēks un šis dokuments manuprāt var pilnīgi mierīgi kalpot kā pierādījums kustamās mantas nodošanai arī tiesā strīdu gadījumā (ja tas aizgājis tik tālu). Ar šo mēs esam atkāpušie nu ļoti tālu no autores jautājuma būtības. Bet Jūs mani pagaidām nepārliecinājāt, ka būtu slēdzams patapinājuma līgums un nepamatojāt to ne ar vienu likuma pantu.

Клео, займись детьми.;)

Правильно,Liepupe- только таких, которым не доверяю нечего добро по домам развозить.Пусть в офисе работают, как положено.Диван им подавай видите ли;)

Uzzi, aha, zanjalasj detjmi i užinom

Pirmkārt - man ir pilnīgi vienalga kā jūs katrs vērtējat un kādas darbības veicat uzņēmumā situācijās, kāda uzrādīta jautājumā.

Bet - otrkārt, tas nebūt nav mazsvarīgi, kad izlemjat dot ieteikumu citam - jāapzinās kaut cik necik sekas, kādas var būt padomam.

Grāmatvedim uzņēmumā jādarbojas ievērojot konservatīvu piesardzības principu gan nosakot darījumu būtību, gan novērtējot dokumentu atbilstību uzņēmuma interešu aizsardzībai. Visos gadījumos, bet it sevišķi tad, ja viņam prasa padomu.

Manis piedāvātajā risinājumā - noslēdzot patapinājuma līgumus, kurus, manuprāt nepieciešams slēgt ar atb.darbiniekiem kad uzņēmums nodod savu kustamo īpašumu darbiniekiem ārpus sava uzņēmuma saimnieciskās darbības teritorijas ir ievēroti sekojoši principi:

- vienlīdzīgas attieksmes pricips (attiecībā pret darba ņēmējiem);

- veiktas darbības, kas atspoguļo kustamā īpašuma reālo atrašanās vietu;

- nodrošina kustamā īpašuma nepārtrauktu saglabāšanu uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanai tādā apjomā un laika periodā, kāds būtu, ja tas atrastos uzņēmumam tā saimn. darbības vietā,

- nodrošina uzņēmuma rīcības brīvību ar savu mantu.

Turpretim rīkojums ir uzņēmuma iekšējais dokuments, sekojoši - var būt gadījumi un iepriekš neparedzetas situācijas, kad tā (rīkojuma) esamiba, nav un nevar būt dokuments, kurš dod tiesības brīvai rīcībai ar uzņēmumam piederošo mantu.

Я согласна с Cleo: при чем здесь patapinājuma līgums.

По-моему, достаточно распоряжения о том, что место нахождения ОС будет не только офис, но и, в связи с особенностями работы, домашний адрес работника. В акте о приеме ОС в эксплуатацию этот работник подписывается, как ответственное лицо за данное ОС.

Liepupe, а при чем здесь patapinājuma līgums?

Этот договор заключается, если работник будет что-то для себя делать, а если для работодателя, то разве этот договор в данном случае уместен?

Pirmkārt - es nedodu ieteikumu, bet izsaku savu viedokli.

Otkārt - arī man ir pilnīgi vienalga kā rīkosies viens vai otrs foruma dalībnieks.

Treškārt - Jūs viedoklis, ka nepieciešams slēgt patapinājuma līgumus ar atb.darbiniekiem kad uzņēmums nodod savu kustamo īpašumu darbiniekiem ārpus sava uzņēmuma saimnieciskās darbības teritorijas ir tikai viedoklis, kas nav reglamentēts ar likuma normām.

Turklāt darba likuma pants 7.pants Vienlīdzīgu tiesību princips iet runa par pavisam citu vielīdzību un respektīvi par to, ka nedrīskt būt noteikt mazāka darba samaksa par to pašu darbu pēc rases, dzimuma, tautības vai kādām citām atšķirībām "(1) Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.

(3) Lai veicinātu vienlīdzīgu tiesību principa ieviešanu attiecībā uz invalīdiem, darba devēja pienākums ir veikt pasākumus, kas atbilstoši apstākļiem nepieciešami, lai pielāgotu darba vidi, sekmētu invalīdu iespējas nodibināt darba tiesiskās attiecības, pildīt darba pienākumus, tikt paaugstinātiem amatā vai nosūtītiem uz profesionālo apmācību, ciktāl šādi pasākumi neuzliek darba devējam nesamērīgu slogu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu)"

šai pantā nebūt neiet runa par kustamas mantas nodošanas vienlīdzības principu, bet gan par Darba samaksu.

Izdodot rīkojumu, piesardzības gadījumā vēl arī pieņemšanas - nodošanas aktu un izdarot atzīmi PL kartītē par tā atrašanās vietu arī ir veiktas darbības, kas atspoguļo kustamā īpašuma reālo atrašanās vietu.

Ar savu parakstu uz rīkojuma un pieņemšanas - nodošanas akta darbinieks apliecina savu atbildību un uzņēmumā ir nodrošināta kustamā īpašuma nepārtraukta saglabāšana uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanai tādā apjomā un laika periodā, kāds būtu, ja tas atrastos uzņēmumā tā saimn. darbības vietā.

Neuzskatu, ka patapinājuma līgums nodrošina uzņēmuma rīcības brīvību ar savu mantu, tieši pretēji, ja pareizi saprotu Civillikuma pantu "1949. Līdzdalība lietas lietošanā, nenododot to lietotājam, uzskatāma nevis par patapinājumu, bet par dāvinājumu.", tad atkārtošos vēlreiz!

Ja uzņēmums lieto šo datoru SAVĀM vajadzībām (un šai gadījumā darbinieks pilda darba pienākumus, tātad uzņēmums lieto šo leitu savām vajadzībām), eksistējot patapinājuma līgumam ar darbinieki, tad pēc šī panta es saprotu, ka tas vairs nav uzskatāms par patapinājumu, bet gan par dāvinājumu.

"Turpretim rīkojums ir uzņēmuma iekšējais dokuments, sekojoši - var būt gadījumi un iepriekš neparedzetas situācijas, kad tā (rīkojuma) esamiba, nav un nevar būt dokuments, kurš dod tiesības brīvai rīcībai ar uzņēmumam piederošo mantu." - kādā veidā rīkojums būdams uzņēmuma iekšējais dkuments un pareizi sastādīts ar juridisku spēku var nedot tiesības brīvai rīcībai ar uzņēmumam piederošo mantu? Kādai gan jābūt situācijai uzņēmumā, lai rīkojums liegtu uzņēmumam izmantot savus pamatlīdzekļus savām vajadzībām?

un lasot sadaļu Civillikumā par patapinājuma līgumu pievērsiet uzmanību tam, kas ir patapinājums:

"1947.Patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu."

Lietošanas aizdevums - vai uzņēmums aizdod darbiniekam darba instrumentu vai tomēr nodrošina darbinieka ar darba instrumentu? Kā tad ir Jūsuprāt?

Cleo

23.01.2006 19:

Kādai gan jābūt situācijai uzņēmumā, lai rīkojums liegtu uzņēmumam izmantot savus pamatlīdzekļus savām vajadzībām?

***

... iepriekš neparedzama situācija, piem. darbinieka nāve, ja šādu vai tādu iemeslu dēļ, viņa tuvinieki neatzīst uzņēmuma tiesības.

pirmkārt tuvinieki nevar neatzīt uzņēmuma tiesības, jo uzņēmums var uzrādīt šī pamatlīdzekļa iegādes dokumentus un iekšējos dokumentus par nodošanu darbinieka atbildībā šo pamatlīdzekli. Arī rīkojumam un nodošanas - pieņemšanas aktam šai gadījumā ir juridisks spēks un ir attaisnojums paņemt no darbinieka tuviniekiem uzņēmumam piederošo mantu.

Cleo 23.01.2006 19:37

*...r līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu."

***

Pareizi. To pašu. Citu jau nevajag.

P{ar to jau arī ir runa, ja līdz šim tas ir kaut kā paslīdējis garām.

lietošanas aizdevums!!!! paslīdējis garām ir tas, ka tas ir aizdevums. Tad iznāk ka Jūsu uzņēmums darbiniekiem darba instrumentus aizdod nevis nodrošina darbiniekus ar darba līdzekļiem/.

Bet nu manis pēc... dariet kā gribat, slēdziet kaut uz pildspalvām patapinājuma līgumus, jo tā jau arī ir lieta noteiktai lietošanai

Es palieku pie sava uzskata, ka slēgt par pamatlīdzekļa nodošanu darbinieka atbildībā un lietošanā darba funkciju veikšanai patapinājuma līgumu ir nekorekti un manuprāt nav juridiski pareizi (bet neesmu jurists). tas ir mans viedoklis.

un nepaslīdiet garām arī "1949.pantam - Līdzdalība lietas lietošanā, nenododot to lietotājam, uzskatāma nevis par patapinājumu, bet par dāvinājumu."

to Cleo 23.01.2006 20:02 :

*...Arī rīkojumam un nodošanas - pieņemšanas aktam šai gadījumā ir juridisks spēks un ir attaisnojums paņemt no darbinieka tuviniekiem uzņēmumam piederošo mantu.*

---

Tā ir tikai vēlme. Bet, kā liecina tiesu prakse, šadas abpusējas vēlmes bieži vien nav.

Tāpēc dokumenti uzņēmumā jānoformē tā, lai uzņēmums nodrošinātu sev NEPĀRTRAUKTAS tiesības rīkoties ar savu mantu - kustamu vai nekustamu. Un to var realizēt tikai LR Civillikumā noteiktā kārtībā.

un par cik es neesmu jurists - varbūt pateiksiet priekšā, kur ir likumā par to, ka patapinājuma līgums ir saistošs arī patapinājuma ņēmēja radiniekiem, vismaz nevienā no patapinājumu līgumu paraugiem es neredzu teikumu, ka šī līguma izpilde ir saistoša patapinājuma ņēmēja radiniekiem. Bet nu slēdziet vien, tik nez kā būs ar izdevumu norakstīšanu uzņēmuma izmaksās saistībā ar šo patapināto pamatlīdzekli.

tad tik uz priekšu

Mani tas nepārliecina tik un tā. Nezinu, kas tā bijusi Jums par tiesu, kas nav atzinusi uzņēmuma īpašumtiesības uz kustamu mantu, ja tiek uzrādīti iegādes dokumenti un attiecīgie dokumenti ar darbinieka parakstu.