Manuprāt parastie grāmatojumi saņem rēķinu no remontētājiem D 7.GRD PVN K 5310

Izraksta rēķinu D 2310 K 6.GRK PVN.

Bet mana auditore teica, ka praktiski tie neesot ne mūs izmaksas (pēs rēķ.saņ.un apamksas.) un tālāk - ne arī mūsu ienākumi (pēc naudas atgriešanas). It kā fiogurē debitoru parāds no firmas B. Tāpēc jau man arī jautājums, ka nevar laist zaur izmaku kontu. Kaut gan pēc iepriekšējas puieredzes citā uzņēmumā šādu situāciju atspoguļojām caur atsevišķu 7 kontu un pēc mūsu rēķ.izrakstīšanas atvērām atcevui\s\ku 6 grupas kontu. Vārdu sakot gāja caur p/zaud.kontu gada beigās. Bet kā var savādāk?

Nu tad D 2310 ( firma B) K 2620( samaksājiet par remontu) Saņemsiet naudu no firmas B D 2620 K 2310.

Bet kā tādā gadījumā kontēt mūsu izrakstīto rēķinu firmai B? Vispār nekā?

1. kontējums-saņemam rēķ. D231 K 531

2. samaksājam D 531 K 262

3. izrakstam rēķinu firmai B D ??? K231

3. saņemam naudu no firma B D262 K ???

Kaut kā nesanāk, bez kāda lieka starpkonta. Lūdzu, kā būtu pareizi?

Kāpēc nepajautājāt auditorei ? Viņa taču vislabāk prastu nokontēt savus norādījumus.

Viņa vienkārši pa telefonu nodiktēja, ka firma B ir jūsu debitors un uz izmaksām nevar likt.Kadteicu, ka tik vienkārši D231 K531 un D262 K231 nevar, tad - nu caur kādu starpkontu. Bet, ja nu tas paliek uz nākošo gadu, kur likt? Citā firmā darījām savādāk. Un audits piekrita tam variantam. Varbūt vajadzēs pastrīdēties. Nu skaidrs, ka es viņai varu precīzi pajautāt, bet es domāju, ka ne es viena saskārusies ar šādu (vienkāršu) lietu.