Uzmanību! Jūs šobrīd skatāties forumu ierobežotā režīmā - autorizējaties (lapas augšdaļā) vai reģistrējaties lai piekļūtu visām foruma iespējām (tēmas / atbildes izveidošana, piekļuve sarakstiem «Atlasītās», «Manas tēmas», «Neizlasītās»).
Konti nesakrīt ar krājumiem. Var taisīt atskaiti, bet kādu? Uz tēmu sarakstu
Konti nesakrīt ar krājumiem. Var taisīt atskaiti, bet kādu?
Konti nesakrīt ar krājumiem, darījumu un preču daudz. Ir iespēja uztaisīt atskaiti, kas palīdzētu salīdzināt grāmatojumus kontā ar noliktavas dokumentu rindām, bet ko tas dos, ja grāmatojumi mēdz būt par vairākām rindām kopā (ja preces pieder vienai krājumu grupai). Ko darīt? Kā citi grāmatveži tiek ar šo galā un kādas atskaites taisa.
Ārzemju programmās ir dzirdēts par reconciliation reports, bet ko ar šādām atskaitēm var uztaisīt, ja grāmatojumā viss ir kopā.
Varbūt turpmāk taisīt par katru noliktavas dokumenta preci un rindu savu grāmatojumu un vēl grāmatojumā ielikt preces kodu? Tad gan vienmēr galus varēs dabūt kopā?
Atbildes (45)
Ir katrs taisīts savā dienā,
Kāds baltos palagos, cits svaigā sienā,
Vai šodien kļuvāt par grāmatvedi?
Jāsaprot, ka iepriekšējais grāmatvedis (kā jau parasti visiem jaunajiem) ir bijis totāls muļķis.
Kādi krājumi ar kādiem kontiem Jums nesakrīt?
Veiciet inventarizāciju un iegrāmatojiet starpības. Cik tur tā darba.
Starp citu "daudz" tikai vezumā ved.
Grāmatvedības uzskaitē nav tādu jēdzienu - daudz vai maz.
Visa uzskaite jākārto atbilstoši normatīvo aktu prasībām - vienalga daudz vai maz. Un visu grāmatvedībā izsaka skaitļos, bez dažādiem apstākļa vārdiem.
Ja esat tik "advancēts" un esat lasījis par reconciliation reports, dodieties uz attiecīgu ārvalstu interneta resursu, un tur tad arī varēsiet paspīdēt ar savām gudrībām.
Latvijā grāmatvedības uzskaiti kārto latviešu valodā, bez jelkādiem tur vēl reconciliation reports-iem.
Kad iemācīsities sakārtot uzskaiti tā, lai "krājumi atbilstu kontiem", tad arī varēsiet sākt rekoncilēt reportus.
Runa iet par >miljons dokumentiem un tas ir daudz tādā nozīmē, ka ar roku apskatīt nevar.
Krājumi pašizmaksas cenās nesakrīt ar krājumu kontu. Kamēr nav atrasta problēma, tikmēr nevar pateikt, kas pareizs - noliktava vai grāmatvedība. Un ja to nevar pateikt, tad nav zināms, vai pašizmaksas cena ir pareiza. Tātad nav nekādas jēgas taisīt inventarizāciju. Jo ar skaitu viss ir kārtībā, bet par cenām un summām ir problēmas.
Droši vien, ka arī lielas latviešu programmās ir reconciliation reports, būtu jauki zināt, kas tajos tiek salīdzināts.
Un vispār, kāpēc tāda jautrība? Ja jau lielajās āzremju programmās ir šādas problēmas, tad kāpēc tās nevarētu būt arī Latvijā? Ir muļķīgi iedomāties, ka viss ies kā pa diedziņu un problēmas neradīsies. Problēmas rodas vienmēr, bet tamdeļ jau ir jābūt atskaitēm, no kurām var atrast nesakritības un tad tas novērst. Loģiski, vai ne?
Loģiski!
Būtu vēl loģiskāk, ja varētu saprast, ko Jūs vēlaties uzzināt.
Man personīgi patiešām ir jautri, jo jautājums ir uzdots apmēram šādi: "Gaisā lido divi krokodili, viens zaļš, otrs - arī pa kreisi."
Runa iet par...
Uz kurieni tā runa iet? Kad nonāks galapunktā?
Kā Jūs varat kaut ko saskaņot un pārbaudīt, ja putra ar kāpostiem kopā?
"Problēmas rodas vienmēr" - šis apgalvojums neatbilst patiesībai. Lielākajā daļā gadījumu problēmas rodas starp datoru un krēslu. Jo ziņas par krājumiem , visticamāk, kāds ievadīja programmā.
Jautājums ir - cik detalizētus grāmatojumus var taisīt un cik daudz atsauces uz noliktavas datiem var likt grāmatojumos. Vai normāli grāmatveži par katru preci katrā darījuma taisa savu grāmatojumu? Būtu loģiski, ja taisītu, jo tad perfekti var izsekot un salīdzināt noliktavu ar gramatvedību, ir traceability.
Ārzemju programmās iet runas par vairākam galvenām grāmatām (secondary ledgers), varbūt ir vērts to ieviest - viena galvenā grāmata ar detalizētām summām, bet otra - ar kopsummām. Perfekti varetu izsekot. Ko sakāt par šādu risinājumu, lai izvairītos no problēmām nākotnē.
Varbūt dati tika ievadīti pareizi, bet programma nogļukoja? Ir ražošana, nav vienkārši.
... katrā darījuma taisa savu grāmatojumu ...
Pagrabā aiz miltu maisa
Divas peles trešo taisa.
Mans padoms - Jums noteikti jāievieš rekoncilētie reporti, treisebilitija, sekundārās ledžeres, kā arī vēl daudz kas cits, ko var atrast ārzemēs.
Visi normāli grāmatveži tā dara. Perfekts un ideāls risinājums!
Tikai un vienīgi tad Jūs spēsiet izvairīties no problēmām nākotnē.
Pretējā gadījumā problēmas Jūs vajās līdz mūža galam.
Ir atvēlēts budžets visu šo s...du savākšanai, var kaut ko pietaisīt klāt. Jautājums ir par to - kādu atskaiti taisīt un kā izvairīties nākotnē. Katrs grāmatvedis sapņotu par šādu situāciju, ka nav jāmokās ar Exceļiem. Bet izskatās, ka nopietnas atbildes nav. It kā paši nebūtu strādājuši.
Varbūt dati tika ievadīti pareizi, bet programma nogļukoja? Ir ražošana, nav vienkārši.
Metiet ārā šādu programmu un nopērciet normālu. Un kā ar datu rezerves kopēšanu?
var kaut ko pietaisīt klāt...
Tā jau var pietaisīt arī bikses.
Es personīgi ne ar kādiem Exceļiem nemokos.
Man visi konti ar krājumiem saskan. Un nav nekādu problēmu - ne tagad, ne pagātnē, ne arī tuvākajā pārskatāmajā nākotnē.
Un pats galvenais - man nav ieviesti rekoncilētie reporti, treisebilitija, sekundārās ledžeres un vēl daudz kas cits, ko var atrast ārzemēs. Neticēsiet, bet tīri labi iztieku.
re
Jums laikam viekārši procesi, kas gadiem atstrādāti, nekas nemainās, nekas nenāk klāt, pērkam un pārdodam. Tad tiešam problēmas nerodās. Tikai parādās ilūzijas, ka esmu baigi gudrais un kārtīgais. Pietrūkst challenge, reality check, mūsdienās dzīve nav vienkārša.
Man taču arī nav ne čelendža, ne arī realitī čeka - esmu parasts lauku mužiks.
Bez problēmām. Dzīvoju, kā sacīt jāsaka.
Gudrs bez gala
Man taču arī nav ne čelendža, ne arī realitī čeka - esmu parasts lauku mužiks.
Bez problēmām. Dzīvoju, kā sacīt jāsaka.
Fu! Tad tu te tikai izklaidējies. Man jau sākās mazvērtības sajūta.
Aizvērt
Īss pārkāpuma apraksts
Aizvērt
Rediģēšanas vēsture
