Te nevajadzētu jaukt bilances un ārpusbilances uzskaiti kā arī divus no grāmatojumu viedokļa nesaistītus darījumus. Uzņēmumi ikdienā dod ķīlas un tās uzskaita, tādēļ uzskaite te nemainās. Protams, ka konkrētajā gadījumā 31. dec. ķīla obligāti paliek bilancē, jo tas ir uzņēmuma aktīvs un neizpildās atsavināšanas kritēriji. Kā zināms, likumdošana ārpusbilances uzskaitei neizvirza praktiski nekādas prasības, tādēļ uzņēmums ieķīlāto aktīvu var arī ārpusbilancē vispār neuzskaitīt.
Attiecībā uz eiro priekšpiegādi – līdz 1. janvārim bilances kontos neko negrāmato. Ārpusbilances uzskaite nozīmē jebkādu reģistru pēc uzņēmuma ieskatiem, kaut vai atsevišķu žurnālu. Ja uzņēmums izmanto vienoto kontu plānu, (kas agrāk bija ietverts MK noteikumos, tagad brīvprātīgi lietojams), te ārpusbilances konti nav paredzēti, var izmantot brīvo 9. grupu. Kā jau teicu, likumdošanā uzņēmumiem nav praktiski nekāda regulējuma ārpusbilances uzskaitei (tā ir tikai starp citu pieminēta MK noteikumos par grāmatvedības kārtošanu), budžeta iestādēm ir mazliet vairāk. Tādēļ katrs uzņēmums to kārto pa savam. Uzskaites objektu specifikas dēļ (glabāšanā esoša manta, iespējamās saistības, izsniegtās garantijas, sniegtās ķīlas u.tml.) ārpusbilances uzskaitē divkāršā ieraksta sistēma ir visai nosacīta (piem., ko likt pretī iespējamām saistībām, izsniegtajām garantijām, ja tās uzskaita ārpusbilancē?), tādēļ šādu posteņu uzskaite faktiski var būt vienkāršs saraksts. Nav noteikuma, ka jāsakrīt ārpusbilances aktīviem un pasīviem. Ja informācijas sistēma arī ārpusbilancei veidota kā divkāršie ieraksti, tad, protams, tīri tehniskām vajadzībām būs pretējais grāmatojums, bet tā būtībai un nosaukumam nav nozīmes, svarīgs ir tikai konts, kurā uzskaitīts galvenais objekts.
(atbilde no LB)