Tiesu izpildītāja paziņojums

Jautājums sekojošs- pienāca tiesu izpildītāja paziņojums, ka jāatvelk 40 % no darba algas( kredītsastību parāds).Apjuku- no kura cipara?
Cilvēkam ir alga 400Ls , nodokļu grāmatiņa un divi apgādājamie( bērni). Vai ir kaut kur noteikts, cik liela ( maza) naudas summa jāatstāj cilvēkam iztikai - nu vismaz minimumam taču vajadzētu būt un ja vēl bērni?
Paldies.

Civillikums + Darba likums. Sāciet ar Darba likumu.

Atradu civillikumā:
Piedziņas vēršanai pēc izpildu dokumentiem nav pakļauta nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu (Civilprocesa likuma 1.pielikums).
Tātad varu neko neatvilkt, jo 200+2*200= 600Ls.
Vai esmu pareizi sapratusi?
Varbūt kādam ir bijusi saskare ar šādu lietu?

80.pants. No darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumi
(1) Visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos — 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgu bērnu uzturēšanai.
(3) Ja ar ieturamo summu nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus, jāievēro Civilprocesa likumā noteiktais vairāku prasījumu apmierināšanas secīgums.
(4) Aizliegts izdarīt ieturējumus no atlaišanas pabalsta, atlīdzības par darbinieka izdevumiem un citām darbiniekam izmaksājamām summām, uz kurām saskaņā ar Civilprocesa likumu nedrīkst vērst piedziņu.

Tad kurš no likumiem svarīgāks darba likums vai civillikums?
Pēc darba likuma jāsglabā minimālā alga, pēc civillikuma arī par apgādājamiem?

Darbiniekiem primārais ir Darba likums.

Jāskatas arī civilprocesa likums. 592.-599.p - Piedziņas vēršana uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām.

Izlasiet Elīnas Umbraško rakstu ifinansēs, viss kļūs skaidrs.

Par tiesību aktu hierarhiju - civillikums vs darba likums , ja ir tiesību normu kolīzija tad regulē darba likums, jo tās ir speciālais likums. Civilprocesa likums vs darba likums - darba likums, jo pieņemts vēlāk. Te parādas kolīzija, jo Darba likumā ierobežojums ir 20%, bet Civilprocesa likumā 30% - jāpiemēro Darba likumā noteikto ierobežojumu

Darijamu, 28.02.2013 18:18Par tiesību aktu hierarhiju - civillikums vs darba likums , ja ir tiesību normu kolīzija tad regulē darba likums, jo tās ir speciālais likums. Civilprocesa likums vs darba likums - darba likums, jo pieņemts vēlāk. Te parādas kolīzija, jo Darba likumā ierobežojums ir 20%, bet Civilprocesa likumā 30% - jāpiemēro Darba likumā noteikto ierobežojumu

Ko Jūs ar to gribējāt pateikt, ka katram grāmatvedim jāiegūst arī jurista zināšanas? 😎

Es neko negribēju pateikt. Prieks, ka visi grāmatveži izlasot likumus ar dažādu regulējumu zin kādu tiesību normu piemērot

Nu patiesībā tā arī nesapratu- darbiniekam primārais ir darba likums, tātad 200Ls neapliekas, bet apgādājamiem- civillikums, jo viņi arī kaut kā jāuztur.
Neesmu juriste, bet cik salīdzinoši lielos kuros,kur minimāli tiek pasniegta arī jurispudence, tiek uzsvērts ,ka civillikums ir pāri visam, ne tā?
Man tad kāds var precīzi pateikt,man jāatvelk ir kaut kas vai tomēr nē, ja darba alga ir 400Ls?

Ja neko negribējāt pateikt, tad nav ko liet ūdeni.Es jau ieteicu, ko ir jāizlasa.

Jā, jāatvelk.Cik, būs skaidrs, kad izlasīsiet, ko Jums ieteicu.

Būtu pavisam viegli, ja Civillikums būtu pāri visam 🙂 Vai tad darbiniekam ir personas, kas ir apgādībā? Kāda piedziņas lieta tā ir, uzturlīdzekļi vai nē?

Darijamu, 28.02.2013 19:25Būtu pavisam viegli, ja Civillikums būtu pāri visam 🙂 Vai tad darbiniekam ir personas, kas ir apgādībā? Kāda piedziņas lieta tā ir, uzturlīdzekļi vai nē?

Nu tak izlasiet jautājumu!>>
Jautājums sekojošs- pienāca tiesu izpildītāja paziņojums, ka jāatvelk 40 % no darba algas( kredītsastību parāds)<<

Lieciet taču mierā Civillikumu! Tam nav nekāda sakara ar Civilprocesa likumu!

Sakarā ar to, ka šis jautājums neskar darba devēja intereses, bet tikai darbinieka intereses - vienojaties ar tiesu izpildītāju un skaitiet, cik sarunāsiet.

"Ko Jūs ar to gribējāt pateikt, ka katram grāmatvedim jāiegūst arī jurista zināšanas? 😎 "

------

Absolūti NAV obligāti, protams - grāmatvedis var arī neiegūt jurista zināšanas. Ar piebildi: "Ja vien jūs neinteresē rezultāts" ( © = cien. M.M. Žvaņeckis ) 😎

Savukārt, nopietni runājot - nu jau vairs (kopš 1.07.2013.) spēkā neesošajā likumā "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" bija iekļauta nu ļoti jau "daiļrunīga" definīcija, kas pietiekami "izsmeļoši" argumentēja spēkā esošās likumdošanas zināšanas / nezināšanas izvēli:

7. pants. Spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.

-------

Diemžēl, šo spēku zaudējušo likumu "protezējošajā" normatīvā - "Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā" - attiecīgā definīcija (t.i. - definīcija ar attiecīgo "jēgas slodzi" ) ir sanākusi tik nožēlojami "izplūdusi" ( vai, iespējams - tikusi mērķtiecīgi devalvēta" ), ka no tās var knapi "izlobīt" to, kas iepriekšējā likumā bija formulēts "vienkārši un nesatricināmi" ( t.i. - tik nepārprotami un loģiski, ka pat "iegājās tautā" kā paruna ):

2.pants. Oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” un tajā publicētās informācijas tiesiskais statuss

(...)

(2) Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.

Nu tā... "ar gariem zobiem", kā saka. 😏

"...bet cik salīdzinoši lielos kur(s)os,kur minimāli tiek pasniegta arī jurispudence, tiek uzsvērts ,ka civillikums ir pāri visam, ne tā? "

-------

Nu, bet - protams, ka "NE tā"! 😲

( Cita starpā - ļoti iespējams, ka būtu lietderīgi izvērtēt, vai patiešām ir vērts ar dalības maksu sponsorēt tādus "salīdzinoši lielus kursus,kur minimāli tiek pasniegta arī jurispudence", ja jau tur "tiek uzsvērts, ka civillikums ir pāri visam" - tādu "pasācienu" finansēšana varētu izrādīties vienkārši "zemē nomesta nauda"... 🤐 )

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums.

(...)

9.pants. Ārējo normatīvo aktu piemērošana

(1) Piemērojot normatīvos aktus, ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju:

1) Satversme;
2) likumi;
3) Ministru kabineta noteikumi;
4) pašvaldību saistošie noteikumi.

(...)

(6) Ja konstatē pretrunu starp:

1) dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks;

2) vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu ( konkrētajā gadījumā - Civillikums ) piemēro tikai tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma ( konkrētajā gadījumā - Darba Likums, t.i. no DŅ "pozīcijām" vērtējot );

3) vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu (noteicošais ir tiesību normas pieņemšanas datums); ( konkrētajā situācijā - Civillikums pieņemts 1937. gadā, savukārt Darba Likums pieņemts 2001. gadā )

4) vienāda juridiska spēka jaunāku vispārējo tiesību normu un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākas vispārējās tiesību normas mērķi.

u.t.t.

Ir tak' sacīts: "Viens Likums - viena Taisnība VISIEM!" 😉

Profils, 28.02.2013 20:51"3) vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu (noteicošais ir tiesību normas pieņemšanas datums); ( konkrētajā situācijā - Civillikums pieņemts 1937. gadā, savukārt Darba Likums pieņemts 2001. gadā )
)

Nav svarīgi, kad ir pieņemts likums, bet gan kad stājās spēkā konkrētais pants un tā daļa.

> Ant_lv, 28.02.2013., 23:58

😉

Tieši tā, nebūtu absolūti nekāda jēga oponēt.

Dēļ tam - pieņemsim, ka norādītie gada skaitļi ir izmantoti kā "dekoratīvs elements", lai iespējami uzskatāmāk akcentētu jaunāko tiesību normu prioritāti normatīvajā hierarhijā. 😖