Rekvizīti dokumentos - attainojuma dokuments un nodokļa rēķins

Jautājums man sekojošs... Lasu Likumu par grāmatvedību (7. pants) un Likumu par PVN (8. pants) - par obligātajiem rekvizītiem. Kā jau zināms, tad vienā likumā minēts, ka uzņēmuma reģistrācijas numurs attaisnojuma dokumentā nepieciešams, otrā - runa iet tikai par PVN numuru. Pēc manas saprašanas, lai arī nodokļa rēķins kļūtu par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā, tad reģistrācijas numurs tomēr ir ļoti obligāts rekvizīts, bet reālajā dzīvē ļoti bieži raksta tikai PVN numuru. Tad nu saku saviem kolēģiem, ka saņemot rēķinus, pavadzīmes utt. obligāti prasiet arī uzņēmuma reģistrācijas numuru. Jeb varbūt tomēr par daudz piekasos un "kaut kur" ir atrunāts, ka būs jau labi tikai ar PVN numuru? Un daudzi uzņēmumi ir neapmierināti, ka redziet, man tikai vienīgajai pēkšņi esot ievajadzējies tas reģistrācijas numurs... Paldies!

attainojuma dokuments - ir domāts attaiSnojuma dokuments

Paskatiet likuma par grāmatvedību http://www.l2d.lv/l.php?doc_id=66460#pants7 un par PVN http://www.l2d.lv/l.php?doc_id=34443#pants8. Tur pie pantiem punktiem ir burbuļi, kurus nospiežot atlasa VID publikācijas, kurās ir atsauce uz konkrētu pantu, daļu vai punktu.

Man visos izrakstītajos rēķinus ir atsevišķi reģistrācijas numurs un atsevišķi PVN reģistrācijas numurs, domāju ka ir svarīgi lai tā arī rakstītu, jo ir tāču PVN nemaksātāji, ka arī Lietuvieši un Igauņi, kuriem VRN atšķiras no PVN reģ.nr. 😉

Vēl jau ir 585.noteikumi, kuros arī ir atrunāti rekvizīti.

pārlasīju mūsu mīļus likumus un kādi secinājumi man izriet:
Nodokļa rēķins ir dokuments, kas ir nepieciešams, lai būtu tiesības atskaitīt priekšnodokli vai uzskaitīt uzņēmuma ieņēmumus.
Nodokļa rēķinu regulē PVN likuma 8.pants
Nodokļa rēķins neapliecina preču piegādi, preču piegādi apliecina preču piegādes dokuments.
Preču piegādes dokumenta sastāvu regulē 585. noteikumu nesen ievestas prasības .

Lai nerakstītu 2 papīrus par preču pārdošanu-pirkšanu un preču nodošanu-pieņemšanu, uzņēmuma izrakstītajā dokumentā ir jāietver visi nepieciešami rekvizīti, kas ir minēti likumā par PVN un not. 585. 😉

bet sakiet lūdzu, vai avansa (priekšapmaksas) rēķins - ir nodokļa rēķins PVN likuma 8.panta ietvaros?

Izpētīsim, kas ir „dokuments” un kas – „dokumenta nosaukums”. Skaidrojošajā vārdnīcā dots šāds skaidrojums: „1. Raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību).// Personas apliecība, pase vai 2. Tas, kas satur informāciju (piemēram, raksts, grāmata, attēls, kinofilma).”
Meklējot vārda „dokuments” rašanos dziļākā pagātnē, varam secināt, ka vārda “dokuments” izcelsme, meklējama latīņu valoda (documentum), un tas tulkojams kā „rakstveida liecība”, „pieradījums”. Tātad — dokuments ir materiāls objekts, kurā tiek nostiprināta informācija, lai to varētu nodot tālāk — laikā un telpā.
28.09.2010. MK noteikumos Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” (spēkā no 15.10.2010) teikts, ka dokumentam ir jābūt nosaukumam. Tātad — gandrīz jebkurš papīrs, kas satur informāciju, ir dokuments, bet jebkuram dokumentam ir jābūt nosaukumam. Tātad — dokuments ir dokuments (rakstveida liecība), bet tā nosaukums ir „pavadzīme”, „rēķins”, „avansa rēķins” u.c. Nosaukumā nav pieņemts lietot vārdu „dokuments”.
Savukārt likumā „Par grāmatvedību” sastopams vēl viens termins – attaisnojuma dokuments –„attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību…” un attaisnojuma dokumentā, savukārt ir vēl citi rekvizīti nepieciešami, lai tas atbilstu savai nozīmei.

Brīdī, kad spēku zaudēja noteikumi par pavadzīmju noformēšanu, kas reglamentēja, gan rekvizītu daudzumu, gan dokumenta nosaukumu, nebūtībā pazuda dokumenti ar nosaukumu „Pavadzīme” un, pateicoties likumam „Par pievienotās vērtības nodokli”, dienas gaismā parādījās dokumenti ar nosaukumu „Attaisnojuma dokuments – nodokļa rēķins” visādos šo vārdu salikumos.

Lai vieglāk saprast, jāatceras grāmatvedības pamatu pamati, ka katram dokumentam ir savs mērķis, proti — viens dokuments attaisno preču iegādi, cits dokuments attaisno apmaksas kārtību, nākamais dokuments attaisno nodokļu aprēķinu u.c. Lai dokuments attaisnotu mērķi — dokumentam jābūt noformētam atbilstoši noteiktām likumdošanas prasībām.

Grāmatvedības uzskaitē visus darījumus iegrāmato uz attaisnojuma dokumenta pamata, kura noformēšanas prasības nosaka MK noteikumi Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” un likums „Par grāmatvedību”. Pievienotās vērtības nodokļa aprēķina pareizību noformē ar nodokļa rēķinu, kurā jāiekļauj likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” prasības, akcīzes nodokļa iekļaušanu dokumentā nosaka MK noteikumi Nr.662 „Akcīzes preču aprites kārtība” utt., utjpr.
Visu nepieciešamo informāciju var iekļaut vienā dokumentā noformējot to tā, lai tas atbilstu visiem attaisnojuma kritērijiem un lai to var izmantot kā attaisnojuma dokumentu tā visplašākajā nozīmē. Tāpēc jebkuru dokumentu, vai tas ir preču pavaddokuments vai rēķins par pakalpojumiem, jānoformē tā, lai tas kalpo gan kā grāmatvedības attaisnojuma dokuments, gan dažādu nodokļu aprēķinus attaisnojošs dokuments, un jānosauc atbilstoši tā ekonomiskai būtībai!

🙂

Tātad ja es gribu, lai man dokuments skaitītos par nodokļa rēķinu, kurš apliecina darījumus ar PVN;
skaitītos kā attaisnojuma dokuments gramatvedībā; un skaitītos kā preču nodošanas- pieņemšanas (preču izsniegšanas - saņemšanas) dokumentss, kurš apliecina visu augstākminēto es ievēroši dokumenta noformēšanas kartības noteikumus un rakstīšu visus nepieciešamus rekvizītus, saskaņā ar :
1) likums par PVN (8.pants)
2) MK noteikumi 585 (Prasības attiecībā uz preču piegādes dokumentu)
3) Likums par grāmatvedību. (7. pants) 😎

Ne tik senā vēsturē atskatoties, varam līdzi izsekot mūsdienu pavadzīmju rašanās un aizpildīšanas līkločiem:
1. 28.02.1995. pieņemti MK noteikumi Nr.43 „Par vienota parauga preču pavadzīmēm” (spēkā stājās 08.03.1995, zaudē spēku 01.12.1995.);
2. 05.09.1995. MK noteikumi Nr.268 „Noteikumi par preču pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību” (stājas spēkā 01.12.1995 zaudē spēku 01.07.2003.);
3. 25.06.2003. MK noteikumi Nr.339 „Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem” (stājas spēkā 27.06.2003., zaudē spēku 01.01.2007.),
4. 27.12.2005. MK noteikumi Nr.1038 „Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem” (stājas spēkā 01.01.2006., zaudē spēku 01.01.2010.);
5. 21.10.2003. MK noteikumi Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (stājas spēkā 30.10.2003.).

Tiem, kas savu uzņēmējdarbību saistījuši ar kokmateriālu tirdzniecību, pavadzīmju noformēšanu nosacīja citi MK noteikumi:
6. 11.08.1998. MK noteikumi Nr.303 „Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība” (stājas spēkā 01.10.1998., zaudē spēku 20.06.2001);
7. 02.06.2001. MK noteikumi Nr.252 „Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība” (stājas spēkā 20.06.2001., zaudē spēku 19.03.2005.);
8. 15.03.2005. MK noteikumi Nr.181 „Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība” (stājas spēkā 19.03.2005., zaudē spēku 01.01.2007.);
9. 21.10.2003. MK noteikumi Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (stājas spēkā 30.10.2003.).

Tiem, kas tirgo akcizēto preci, savukārt jāievēro pavisam citu normatīvo aktu prasības (minēšu tikai divus pēdējos normatīvos aktus):
1. 01.04.2004. MK noteikumi Nr.232 „Akcīzes preču aprites kārtība” (stājas spēkā 16.04.2004., zaudē spēku 01.09.2005.);
2. 30.08.2005. MK noteikumi Nr.662 „Akcīzes preču aprites kārtība” (stājas spēkā 01.09.2005.).
Ar šo sarakstu vēl nebeidzas pavadzīmju aizpildīšanas epopeja. Vēl ir:
1. „Dzelzceļa pārvadājumu likums”, kas nosaka pavadzīmju saturu pārvadājumiem pa dzelzceļu;
2. „Jūras kodekss”, kurā atrunāti kuģa konosamenta (jūras pārvadājumu pavadzīmes) aizpildīšanas un lietošanas nosacījumi;
3. Likums „Par aviāciju” – avio kravu pārvadājumiem;
4. „Auto pārvadājumu likums”, kas reglamentē tiesiskās attiecības starp pārvadātāju, kas pasažieru un kravas pārvadājumus ar autotransporta līdzekļiem veic kā profesionālu darbību;
5. Virkne ES regulu, MK noteikumu u.c. likumdošanas aktu, kas nosaka preču un kravu pārvietošanu ES un citu valstu robežās.

Par revizītiem var runāt daudz un plaši, bet jautājums bija pavisam vienkāršs un konkrēts, es pat vairāk teiktu - "iz praktiskās dzīves" saskarē ar VID, proti, cik skurpulozi VIDs skatās uz to, ka rēķinos, pavadzīmēs utt., tātad tieši attaisnojuma dokumentos, ir tikai PVN numurs, bet nav VRN, kā to prasa Likums par grāmatvedību. Pēc būtības jau visi saprotam, ka, ja ir uzrādīts PVN numurs, tad jau uzņēmumam ir arī VRN, kuru ļoti labi var noteikt 😏 Bet nu likuma prasības jāievēro. Neesmu skaitījusi, bet tāda sajūta, ka gandrīz katrā trešajā "papīrā" ir tikai viens no šiem rekvizītiem. Neesam ļoti liels uzņēmums, bet pavisam mazs arī nē, un katru dienu ar vairākiem šādi nepilnīgi noformētiem dokumentiem saskaros. Tāpēc domāju, vai beigt „cīnīties ar vējdzirnavām” jeb tomēr uzstāt uz sava, ka vajadzīgs ir gan VRN, gan PVN?

Kas ir VRN?

vienotais reģistrācijas numurs

Vienotais reģistrācijas numurs.

valsts reģistrācijas numurs