No praktiskās pieredzes. VID ļoti čakarē, ja īpašnieki/valdes locekļi ir ārzemnieki (ne tikai 3.valtu, bet arī ES pilsoņi). VIņiem jau ir savi klienti ES un grib ātrak sniegt pakalpojumus. Viens no klientiem atnesa papīrus un es redzu, ka jau ir paspējuši izrakstīt vairākus rēķinus, kā arī saņemt samaksu.
Es protams saku, ka tā nevar, bet viss jau ir noticis. Sniedzu uz PVN reģistrāciju, motivējot, ka ir klienti ES, pievienoju līgumu. PVN pieteikumā ierakstīju, ka neliela realizācija jau ir bijusi. VID nolēma, ka grib redzēt rēķinus un samaksu. Es sakostiem zobiem, zinot, ka tādus rēķinus uz ES rakstīt nevar, aizsūtīju VID. Un viņi aci nepamirkšķinot, reģistrēja.
Mans skaidrojums ir tāds, ka tie, kas reģistrē, skatās uz pavisam ko citu.
Kā VID var pamanīt - tad, ja pretējā puse ar to rēķinu savā galā nesaprot, ko iesākt un ceļ brēku.
Ko es ieteiktu darīt, ja ir klients, kas negaidīs - sarunātu, ka rēķinu izraksta kāds, kam ir PVN numurs. Piemēram, firma A nav PVN maksātājs, bet rēķinu ES klientam izraksta firma B. Firma A savukārt par to pakalpojumu izraksta rēķinu firmai B. PVN tur nav nevienā rēķinā (no B uz ES klientu nav, jo reverss, no A uz B nav, jo nav PVN maksātājs). B nopērk un pārdod pakalpojumu. Viss skaisti. Tikai jābūt pārliecībai, ka B samaksās, t.i. tam jābūt draudzīgam uzņēmumam.
