No 2026. gada 16. līdz 20. novembrim VID informēja, ka no 2027. gada 1. janvāra EDS vairs nevarēs pieslēgties ar internetbanku, bet Finanšu ministrija (FM) nodeva sabiedriskajai apspriešanai likumprojektu, kas paredz atcelt PVN apgriezto maksāšanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem.

Nedēļas svarīgākais

No 2027. gada EDS nevarēs pieslēgties ar internetbanku

VID 2026. gada 19. novembrī informēja, ka no 2027. gada 1. janvāra EDS varēs pieslēgties tikai ar augstas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļiem: tiem, kas pašlaik pieslēdzas tikai ar internetbanku, līdz 2026. gada beigām jāiegūst un jāaktivizē Smart-ID Qualified, eParaksts mobile vai eID karte ar PIN kodiem un karšu lasītāju.

Pamatā ir Ministru kabineta 2026. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 428: to 40.1. apakšpunkts par maksājumu pakalpojumu sniedzēju izsniegtiem autentificēšanas līdzekļiem saskaņā ar 82. punktu zaudē spēku 2026. gada 31. decembrī. Noteikumu 41. punkts paredz, ka ar VID izsniegto lietotājvārdu un paroli var autentificēties persona, kurai tiesiski nav nodrošināta iespēja iegūt un izmantot kādu no 40.1. vai 40.2. apakšpunktā minētajiem autentifikācijas līdzekļiem.

FM rosina atcelt PVN apgriezto kārtību kokmateriāliem

FM 2026. gada 19. novembrī nodeva sabiedriskajai apspriešanai TAP portālā likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (26-TA-2810); viedokļus var iesniegt līdz 2026. gada 3. decembrim. Projekts paredz no 2027. gada 1. jūlija izslēgt PVN likuma 141. pantu par apgriezto maksāšanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem un saistītiem pakalpojumiem, un tad PVN maksātu piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, nevis saņēmējs. Anotācijā norādīts, ka Padomes Īstenošanas lēmumā (ES) 2024/3207 piešķirtā atļauja ir spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, bet 141. panta kārtība būtu piemērojama līdz 2027. gada 30. jūnijam.

UR ierobežo publisku piekļuvi ziņām par akcionāriem — fiziskajām personām

UR 2026. gada 19. novembrī informēja, ka, izpildot Satversmes tiesas 2026. gada 9. novembra spriedumu lietā Nr. 2024-01-01, ierobežojis publisku piekļuvi ziņām par akcionāriem, kuri ir fiziskas personas, un akcionāru reģistra nodalījumu iekļāvis reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā; ierobežojumi jau ieviesti UR informācijas sistēmā un vairumā datu izplatīšanas risinājumu, tehniskie darbi turpinās.

Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ziņas var saņemt ar atsevišķu pieprasījumu, norādot pamatojumu un plānoto izmantošanas mērķi; izziņu izdruku pakalpojums info.ur.gov.lv īslaicīgi nav pieejams. Par pašu spriedumu VGK rakstīja rakstā par AS akcionāru — fizisko personu — datu izslēgšanu no UR publiskās daļas.

UR skaidro, kā norādīt PLG kontroles apjomu un valstspiederības

UR 2026. gada 21. septembra skaidrojumā norāda, ka no 2026. gada 1. jūlija, piesakot patiesā labuma guvēja (PLG) reģistrāciju vai izmaiņas, kontroles apjoms norādāms pie katra kontroles veida atsevišķi — procentos vai, ja tā nevar, īsā aprakstā. PLG bez Latvijas personas koda piesakāmas visas valstspiederības, ja to ir vairākas.

Līdz 2026. gada 31. decembrim UR bez atsevišķa lēmuma pats reģistrēs kontroles apjomu, ja ziņas tam jau ir un kontrole izriet tikai no SIA dalībnieka, AS akcionāra vai individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) īpašnieka statusa, kā arī valstspiederību PLG ar Latvijas personas kodu, ja tā nepārprotami izriet no Fizisko personu reģistra datiem. Ja līdz šim termiņam jāpiesaka citas izmaiņas, kas skar arī PLG ziņu reģistrāciju, piemēram, dalībnieku, akcionāru vai īpašnieku sastāvā vai izpildinstitūcijā, kontroles apjoms jāpiesaka vienlaikus ar tām.

Ja kontroles veidi ir vairāki, automātiskās reģistrācijas nebūs, un juridiskajai personai informācija jāpapildina ar nākamo PLG datu aktualizāciju. Plašāk — VGK rakstā par PLG kontroles veida un apjoma reģistrācijas prakses maiņu.

Valdība atbalsta Revīzijas pakalpojumu likuma grozījumus

Ministru kabinets 2026. gada 10. novembrī atbalstīja FM likumprojektu „Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” (26-TA-1359) un nodeva to Saeimai, kur 2026. gada 11. novembrī tas iesniegts kā Nr. 10/Lp15. Likumprojekts paredz pārņemt direktīvas (ES) 2026/470 (Omnibus I) prasības — precizēt galvenā ilgtspējas revidenta definīciju un ieviest terminētu reģistrācijas kārtību trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus, — kā arī precizēt nevainojamas reputācijas prasību zvērinātu revidentu pretendentiem un paplašināt ESAP nododamo datu tvērumu.

Grozījumi attiecas galvenokārt uz zvērinātiem revidentiem un to pretendentiem, zvērinātu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām, trešo valstu revidentiem un Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju.

FM rosina no 2029. gada pašvaldībām pašām noteikt NĪN likmes

FM informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta bāzi 2027.–2030. gadam (26-TA-2788) norāda, ka kadastrālo vērtību bāze, ko piemēros no 2029. gada 1. janvāra, visās nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) objektu grupās ir būtiski lielāka nekā pašreizējā. No 2029. gada paredzēts noteikt pašvaldību pienākumu domes saistošajos noteikumos patstāvīgi noteikt NĪN likmes un/vai nodokļa bāzes pieauguma ierobežojumu; protokollēmuma projekts paredz, ka priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem FM kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību sagatavo līdz 2027. gada 1. martam. Tā nav norma: likmes nav noteiktas, ziņojuma izskatīšana Ministru kabineta 2026. gada 10. novembra sēdē atlikta, un TAP portālā norādīta 2026. gada 24. novembra sēde.

Termiņi nākamnedēļ

  • 23. novembris, pirmdiena — vienotajā nodokļu kontā jāiemaksā VSAOI un IIN no darba ienākumiem par oktobri (darba devēji), PVN par oktobri (reģistrēti PVN maksātāji, kuriem taksācijas periods ir mēnesis) un aprēķinātais UIN par oktobri (UIN maksātāji)
  • 25. novembris, trešdiena — no plkst. 15.00 CSP pakalpojumi nebūs pieejami; CSP plāno pieejamību atjaunot no 1. decembra, bet relīzi par darba samaksas pārmaiņām 2026. gada 3. ceturksnī publicēs 3. decembrī, nevis 1. decembrī (CSP datu lietotāji)
  • 27. novembris, piektdiena — TAP portālā beidzas viedokļu iesniegšana par Ekonomikas ministrijas (EM) projektiem: grozījumiem MK noteikumos Nr. 691 (kredīta palīgstarpniekiem — mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem — nebūtu jāreģistrējas Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrā, izņemot starpniecību kredītiem ar nekustamā īpašuma hipotēku vai tiesību uz nekustamo īpašumu iegūšanai vai saglabāšanai) un MK noteikumos Nr. 328 (Altum piesaistītais finansējums — 70 000 000 eiro līdzšinējo 23 000 000 eiro vietā)

Avoti