Pamatgrupa 2 · Vecākie speciālisti
2131 Biologi, botāniķi, zoologi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti
Atsevišķās grupas "2131 Biologi, botāniķi, zoologi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti" profesijās nodarbinātie veic zinātniskās pētniecības darbus, izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas un metodiku bioloģijā, mikrobioloģijā, bakterioloģijā, citoloģijā, ģenētikā, zooloģijā, botānikā, ekoloģijā, anatomijā, bioķīmijā, biofizikā, fizioloģijā, patoloģijā, ģeogrāfijā, lieto zinātnes atziņas praksē medicīnas nozarē, lauksaimniecībā, farmakoloģijā un citās nozarēs.
Profesijas un to kodi
| Kods | Profesija |
|---|---|
| ANATOMS | |
| BAKTERIOLOGS | |
| Piensaimniecības BAKTERIOLOGS | |
| Zivsaimniecības BAKTERIOLOGS | |
| Pārtikas rūpniecības BAKTERIOLOGS | |
| Rūpniecības BAKTERIOLOGS | |
| Augsnes BAKTERIOLOGS | |
| BIOFIZIĶIS | |
| BIOĶĪMIĶIS | |
| BIOLOGS | |
| Molekulārās bioloģijas BIOLOGS | |
| BOTĀNIĶIS | |
| CITOLOGS | |
| EKOLOGS | |
| EMBRIOLOGS | |
| Ģenētikas INŽENIERIS | |
| ENTOMOLOGS | |
| EPIDEMIOLOGS | |
| FARMAKOLOGS | |
| ToksikoFARMAKOLOGS | |
| FIZIOLOGS | |
| Endokrinoloģijas FIZIOLOGS | |
| Epidemioloģijas FIZIOLOGS | |
| Klīniskais FIZIOLOGS | |
| Neiroloģijas FIZIOLOGS | |
| PsihoFIZIOLOGS | |
| ĢENĒTIĶIS | |
| HISTOLOGS | |
| HidroBIOLOGS | |
| IHTIOLOGS | |
| IMUNOLOGS | |
| MikroBIOLOGS | |
| MIKOLOGS | |
| ORNITOLOGS | |
| PARAZITOLOGS | |
| PATOLOGS | |
| Augu PATOLOGS | |
| Dzīvnieku PATOLOGS | |
| HistoPATOLOGS | |
| Ķirurģijas PATOLOGS | |
| NeiroPATOLOGS | |
| Medicīnas PATOLOGS | |
| Veterinārmedicīnas PATOLOGS | |
| SISTEMĀTIĶIS | |
| ZOOLOGS | |
| VIRUSOLOGS | |
| HIPOLOGS | |
| NEMATOLOGS | |
| TOKSIKOLOGS | |
| ĢEOGRĀFS |
Pamatuzdevumi
- veikt zinātniskās pētniecības darbu, izstrādāt un attīstīt teorijas, koncepcijas un metodiku atbilstošajās nozarēs
- darba rezultātus noformēt zinātnisko rakstu, pārskatu un referātu, izgudrojumu un patentu veidā
- analizēt un sistematizēt eksperimentālo un klīnisko pētījumu rezultātus
- sintezēt sistēmas konstrukcijas un veikt nepieciešamos tehniskos aprēķinus
- pētīt formu, struktūru un citas anatomiskas dzīvo organismu īpašības, dzīvo organismu ķīmisko sastāvu un procesus
- pētīt cilvēku, dzīvnieku un augu orgānu, šūnu, audu, dziedzeru un sistēmu dzīvības procesus un funkcijas normālos, anormālos vai ekstremālos apstākļos
- pētīt cilvēku, dzīvnieku un augu saslimšanas un citu traucējumu raksturu, cēloņus un attīstību, pētīt medikamentu un citu vielu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku orgāniem, audiem un fizioloģiskiem procesiem, kā arī uzlabot esošos un radīt jaunus medikamentus
- veikt darbu laboratorijās un uz lauka, pētot visu dzīvības formu – cilvēku, dzīvnieku un augu – īpatnības ar identifikācijas un klasifikācijas paņēmieniem, kā arī pētot to izcelsmi, attīstību, ķīmisko un fizikālo formu, struktūru, sastāvu, dzīvības un reproduktīvos procesus
- pētīt baktēriju, vienšūnu organismu, vīrusu un tamlīdzīgu mikroorganismu attīstību, struktūru un raksturojumus
- pētīt dzīvo šūnu struktūru un funkcionēšanu, kā arī fizikālo un ķīmisko faktoru ietekmi uz normālām un nenormālām šūnām, pētot cilvēku, dzīvnieku un augu iedzimtības raksturlielumu rašanos, attīstību un pārmantošanu
- veikt visu augu valsts dzīvības formu pētījumus un praktiski izmantot tos lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medicīnā
- veikt dzīvnieku valsts, augu valsts un apkārtējās vides faktoru mijiedarbības pētījumus un sniegt konsultācijas
- veikt selekcijas darbu, pārraudzību un vērtēt zirgus
- trenēt un konsultēt zirgu audzēšanas, ēdināšanas, turēšanas, trenēšanas un izmantošanas jautājumos
- vadīt zirgu sagatavošanas procesu darbspēju pārbaudēm
- noteikt zirgu tirgus vērtību
- veikt sacensību tiesneša pienākumus valsts mēroga jātnieku sporta sacensībās
- atbildēt par cilvēku drošību un zirgu labturību viņam pakļautajā sektorā
- apzināt cietzemes, ūdeņu, gaisa un dzīvības sfēru mijiedarbību globālā, reģionālā un lokālā mērogā
- apzināt dabas un cilvēka darbības mijiedarbību, kultūras, sociālo, ekonomisko un politisko procesu lomu vides veidošanā, vides tipu izvietojuma likumsakarības globālā, reģionālā un lokālā līmenī
- veikt pētījumus par mainīgo vides faktoru ietekmi uz koku attīstību
- veikt vides kvalitātes bioindikatīvo vērtēšanu
- ar dendroekoloģijas metožu palīdzību pētīt gaisa piesārņojuma, kukaiņu, skābo lietu, kā arī citu ekoloģisko faktoru ietekmi uz koku gadskārtu veidošanos
- pēc koku gadskārtu platuma laikrindām pētīt arī uguns, sniega, mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu masveida savairošanās u. c. konkrētu vides faktoru ietekmi uz koku ikgadējo radiālo pieaugumu