Tiesvedība ar VID

Labdien.

Vai kāds ir apstrīdējis tiesā VID lēmumu sakarā ar skaidras naudas darījumiem? Gribētu kontaktēties un konsultēties, ja tāds cilvēks atrodas:-D

VID seminārā savulaik teica =- uz algām un avansa norēķiniem tas neattiecas;-)

Manuprāt, šeit ir sīkāk jāpadomā par to, kas ir "darījums". Darījums var būt viens līgums, viens pirkums, diemžēl arī dividenžu aprēķināšana par konkrētu gadu ir viens darījums attiecībā uz katru no dalībniekiem, neatkarīgi no tā, cik maksājumos tās izmaksātas.

Avansu norēķiniem šeit vispār nebūtu vietas, jo nav "darījuma" - nauda nemaina saimnieku, bet gan "formu". Tāpat kā naudas pārvietošana no kases uz banku un otrādi.

Ja es vienojos pārdot nekustamo īpašumu par 100000 Ls un man 10 mēnešus maksā pa 10 000 Ls skaidrā naudā, tad tas ir viens darījums un likuma gars (arī burts) ir pārkāpts. Ja uzņēmums nopērk Depo preces par vairāk nekā 10000 Ls gada laikā, tad tie ir daudzi darījumi, no kuriem diez vai kāds pārsniegs 10000 Ls, jo ar naudas koferiem uz Depo neviens nebrauc, drīzāk nopirks preci vēl lētāk pie vairumtirgotājiem.

Darījums var būt viens līgums, viens pirkums

Нет, договора они тоже суммируют и считают их одной сделкой.

Jā, es esmu dzirdējusi, ka praksē tā notiek. Tomēr uzskatu, ka par to ir vērts strīdēties jau pārbaudes laikā. Uz kāda pamata tiek "summēti" līgumi? Acīmredzot ir kādas īpatnības, kas liek VIDam uzskatīt, ka darījums ir viens un mākslīgi sadalīts sīkākās "vienībās".

darījums ir viens un mākslīgi sadalīts sīkākās "vienībās"

Именно так они и говорят.

произвол полнейший>:-0

Ja nekļūdos, tad visbiežāk šādi traktē uzņēmuma dalībnieku aizdevumus. Ir jau viegli vicināt dūres pēc kaujas, bet ja nu kādam paredzama VID pārbaude un ir notikusi pietiekami liela naudas kustība kasē, tad ir vērts paskatīties, lai būtu vairāki aizdevumu līgumi, kā arī tajos atšķirtos mazliet vairāk nekā tikai numurs un datums. Ja nepalīdzēs pārbaudes laikā, tad vismaz tiesā 🙂

Da labi! Paši zināt, ka skaidrā naudā iepērkas tikai, lai to "atmazgātu".

pat tad, ja uzņēmumā IR kase un nauda tiešām "ienāk", arī tad to nes uz banku, izsniedz norēķinu karti, lai drošāk iepirkties. Nevis stāigā pa pasauli ar n-tām "štukām" kabatā.

Ilzex, там еще одно очень интересное слово есть - summa, у которого 2 толкования -

summa s.

Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts.

Noteikts naudas daudzums.

И это злочастное предложение - nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu читают и как сумма (т.е. сложение), и сумма - как денежный эквивалент.

Andaz, ты не права. У каждого предприятия своя специфика.

вот именно, и не всегда движение налички только займы

а бредовое толкование охватило все сделки

Manuprāt, ja kāds gribētu pateikt, ka jāsummē vairāki darījumi kopā, tad būtu rakstīts "darījumus, kuru KOPsumma pārsniedz...".

manurāt, likumā tas arī ir skaidri un gaisī noteikts - deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās.

Анда, речь ведь не о декларировании.

речь ведь не о декларировании.- что-то я недогоняю.... 😟

30.pants. Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi

(1) Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

Больше 10 тысяч наличкой запрещены вообще, а не в месяц.