Manuprāt, šeit ir sīkāk jāpadomā par to, kas ir "darījums". Darījums var būt viens līgums, viens pirkums, diemžēl arī dividenžu aprēķināšana par konkrētu gadu ir viens darījums attiecībā uz katru no dalībniekiem, neatkarīgi no tā, cik maksājumos tās izmaksātas.
Avansu norēķiniem šeit vispār nebūtu vietas, jo nav "darījuma" - nauda nemaina saimnieku, bet gan "formu". Tāpat kā naudas pārvietošana no kases uz banku un otrādi.
Ja es vienojos pārdot nekustamo īpašumu par 100000 Ls un man 10 mēnešus maksā pa 10 000 Ls skaidrā naudā, tad tas ir viens darījums un likuma gars (arī burts) ir pārkāpts. Ja uzņēmums nopērk Depo preces par vairāk nekā 10000 Ls gada laikā, tad tie ir daudzi darījumi, no kuriem diez vai kāds pārsniegs 10000 Ls, jo ar naudas koferiem uz Depo neviens nebrauc, drīzāk nopirks preci vēl lētāk pie vairumtirgotājiem.