Mikel

Vai kāds(kāda) klauvē pie Jūsu durvīm un lūdz maizes doniņu?

Šaubos gan.

Neuztveriet visu tik emocionāli, un arī Jums uzspīdēs saulīte. Nepatīk tās atbildes - nelasiet. Protat mīļāk atbildēt - atbildiet. Neviens taču Jums to neliedz. Visiem forumā vienādas tiesības.

Martinas

Piekrītu Jums par visiem 100 p. Vārdi vietā!

Man arī nav skaidrības šinī jautājumā un es aicinu kolēģus iztikt bez personiskiem secinājumiem.

MK Noteikumi Nr.125

Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un

profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar

Darba likuma

40.pantaseptīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka sistematizētu profesiju sarakstu – profesiju klasifikatoru (turpmāk – klasifikators) – un profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, lai nodrošinātu starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu, kā arī nosaka klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību.

3. Klasifikatora lietošana ir obligāta:

3.1. darba devēja un darbinieka savstarpējās darba tiesiskajās attiecībās;

3.2. informācijas sistēmās, kuras lietojot tiek nodrošināta darbaspēka uzskaitei nepieciešamās informācijas aprite;

3.3. oficiālās statistikas jomā;

3.4. ar darbaspēku saistītu pētījumu veikšanā;

3.5. starptautiskai praksei atbilstošas darbaspēka uzskaites un salīdzinā­šanas nodrošināšanā;

3.6. ārējā ekonomiskajā sadarbībā;

3.7. izglītības programmu izstrādē un īstenošanā;

3.8. citās jomās, kur nepieciešama profesiju nosaukumu lietošana.

Es esmu darba devējs, varu nebūt darbinieks, tātad uz manu līgumu neattiecas profesiju klasifikators!

Manas attiecības ar uzņēmumu, kura vienīgā īpašniece esmu es, NAV darba tiesiskās attiecības pēc noklusējuma, tādēļ arī Darba likums man ir saistošs tikai nodibinot darba tiesiskās attiecības - pieņemot darbiniekus, protams arī sevi, ja vien es izvēlos šādi to noformēt. Bet tad man ir saistoši visi pārējie nosacījumi - darba laiks, virsstundas, atvaļinājums (kas tas tāds?). Pat naudu no bankomāta sestdienā es nevaru izņemt, nenomaksājot VSAOI no nostrādātās darba stundas. Manuprāt, šāda uzskaite ir fiktīva.

Materiāls no interneta-

Vēlos uzzināt, vai viena dalībnieka SIA valdes loceklis ar bezatlīdzības pilnvarojuma līgumu uzņēmumā visu var darīt pats (vadīt uzņēmumu, kārtot grāmatvedību, pirkt un pārdot preces), nepieņemot darbā nevienu darbinieku? Uzņēmuma pamatdarbība ir preču tirdzniecība interneta veikalā. Ja var, vai ir kādi riski?

Atbild Zvērinātu advokātu biroja Eversheds Bitāns zvērināta advokāta palīgs Jānis Lagzdiņš: Saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Normatīvie akti pieļauj vadīt un pārstāvēt sabiedrību ar ierobežotu atbildību arī tikai vienam valdes loceklim, turklāt nav būtiski, vai par valdes locekļa amata pildīšanu tas saņem atlīdzību vai nē. Atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem, sabiedrības valdes loceklis var tikt nodarbināts gan uz darba līguma, gan uzņēmuma līguma, gan pilnvarojuma līguma pamata. Ja valdes loceklim ir paredzēta atlīdzība, tās apmērs nosakāms ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, ar vienīgā dalībnieka vai dalībnieku sapulces lēmumu.

Valdes loceklis, protams, var nenodibināt darba tiesiskās attiecības ar nevienu darbinieku un vadīt sabiedrību, vest tās grāmatvedību, nodarboties ar pirkšanas un pārdošanas darījumiem vienpersoniski. Tomēr noteikti jāatceras, ka valdes loceklim ir jābūt pietiekami zinošam un kompetentam šajās nozarēs, piemēram, sabiedrības grāmatvedība vedama un gada pārskati ir sagatavojami un iesniedzami atbilstoši likumam „Par grāmatvedību” un Gada pārskatu likumam, pirkuma un pārdevuma darījumi ir slēdzami atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu noteikumiem, u.tml

Saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem (169.pants), valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, atbildot par zaudējumiem, ko tas nodarījis sabiedrībai. Atbilstoši iepriekš minētajam, valdes loceklis atbild par katru, tajā skaitā arī par vieglu neuzmanību savu pienākumu izpildē.

Sabiedrības val¬des loceklim kā sabiedrības vadītājam jāsekmē sabiedrības mērķu sasniegšana, nodrošinot sabiedrības darbību atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem, jāveicina sabiedrības izaugsme, jānodrošina kārtība sabiedrībā un jāpilda savi pienākumi tā, kā tos pildītu jebkurš krietns un rūpīgs saimnieks.

Tātad, ja sabiedrība cietīs zaudējumus sakarā ar to, ka valdes loceklis nav pienācīgi pildījis savus pienākumus, sabiedrība var vērsties pret attiecīgo valdes locekli ar prasību par zaudējumu piedziņu, kur tiesa, apmierinot šādu prasību, var uzlikt par pienākumu valdes loceklim atlīdzināt sabiedrībai nodarītos zaudējumus. Valdes loceklim nav jāatbild par nodarītajiem zaudējumiem tikai tad, ja tas pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks sabiedrības interesēs. Piemēram, ja sabiedrībai būtu radušies zaudējumi saistībā ar sabiedrības īpašuma pārdošanu par pirkuma maksu, kas ir ievērojami zemāka par eksperta noteikto, kā rezultātā sabiedrībai ir radušies zaudējumi, tad šādu zaudējumu nodarīšana var tikt atzīta par valdes locekļa nepienācīgu pienākumu pildīšanu, kas var rezultēties ar pienākumu atlīdzināt sabiedrībai nodarītos zaudējumus. Tomēr jāatceras, ka sabiedrības komercdarbība jebkurā gadījumā ir saistīta ar noteiktu saprātīgu risku, kas var radīt zaudējumus sabiedrībai, kurus sabiedrības valdes loceklim nav pienākums atlīdzināt.

Tāpat arī noteikti jāatzīmē Komerclikumā nostiprināto kreditora tiesību prasīt sabiedrības labā, saskaņā ar ko sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības (piemēram, ir tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību no sabiedrības), var celt prasību sabiedrības labā cita starpā arī pret sabiedrības valdes locekli, kurš nodarījis zaudējumus sabiedrībai un nav tos atlīdzinājis. Šādā gadījumā sabiedrība, nevis kreditors, būs prasītājs, bet valdes loceklis atbildētājs, kur sabiedrībai labvēlīga sprieduma rezultātā valdes loceklim tiks uzlikts par pienākumu atlīdzināt zaudējumus sabiedrībai, nevis kreditoram.

Ievērojot visu iepriekš minēto secināms, ka valdes loceklis, kurš savus amata pienākumus pilda uz bezatlīdzības pilnvarojuma pamata, viena dalībnieka sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, ir tiesīgs nodarboties ar ikdienas komercdarbību vienpersoniski, bez darbinieku algošanas, taču šādā gadījumā sabiedrības valdes loceklim ir jābūt pietiekami zinošam un kompetentam, lai tas ar savu darbību vai bezdarbību nenodarītu zaudējumus ne sabiedrībai, ne tās kreditoriem.

TĀDA GARĀKA ATBILDE BIJA BET KO DARĪT:-)

Guntagermane, liels paldies Jums un Evershedam Bitānam!

Nu i nu, ne jau tādi evershedi un bitāni mūsu valstī veic nodokļu auditus.

Ticiet vien tādiem padomiem, ticiet.

Izlasiet savu postu par klanīšanosLOL , tagad zinu, kam to rakstījāt;-)

Attiecībā uz šo jautājumu - esmu tiešām daudz par to runājusi (arī ar VID kundzītēm - mūsu mazpilsētā par viņām varu teikt tikai pašu labāko - konsultāciju meitenes vispār miljons!) un lai gan šis jautājums likumdošanā ir samērā skopi definēts, iedziļinoties - tieši tā arī tas izskatās.

Nesapratu ne par klanīšanos, ne arī par to, kas un kā izskatās.

Nu i labi, nebij jau ar nekas svarīgs ar to pateikts. Bet ar to ka tieši tā izskatās gribēju teikt, ka nav neviena likumiski pamatota iemesla apstrīdēt manu pilnvarojuma bezatlīdzības līgumu un sekojoši nodokļu audita gadījumā nav pamata uzrēķinam. Jauku darba dienu!

Aivar- tā vienkārši nu nemēdzu ticēt bet neesmu arī vienīgā taisnā pasaulē- tādēļ strīdīgos jautājumos meklēju citus vairāk vai mazāk kompetentus viedokļus.

Katrā viedoklī var atrast kādo domu graudu ko izmantot "kaujā ar VID"_ nevar jau tā teikt (darbinieki nav vainīgi) bet lai zibens viņus sasper pēdējā mēneša laikā četriem klientiem tematiskās pārbaudes( katra savā rajonā) - spēj tik dokumentus stiept un "atstreļatsja".

Starp citu arī šai grāmatvežu forrumā starp sēnalām atrodas ne mazums zelta graudu:-)

Lai dievs Jums stāv klāt ja kāds būs kādu pavadzīmi parakstījuis tai datumā kad nav tabelā darbā vai degvielu ielējis ( nopircis) tādā datumā kad tabelē nav darbā ( Ar EKA žurnālu jau vairs nepietiek) .:-(

Tur jau tā lieta. Man ir vairāki mazie uzņēmumi, kuros vadītāji sestdienās, svētdienās degvielas lej un bankomātus apciemo tikai tā. Es sīki visu uzskaitu, bet ķēpa liela - un loģikas maz, tad jau tiešām - nav darba līguma, nav šādas muļļāšanās - savus nodokļus tāpat samaksās - no pēlņas un gan jau ka apliks dividendes arī. Par pārbaudēm taisnība - viena pēc otras, bet visi baudītāji jāsaka gan - ļoti zolīdi un korekti, tikai stress tāpat.

Nu ir visādi- man viena rajona nodaļā jau sistēma ( divās pārbaudes un pirms gada vēl viena- kā sākas pārbaude Jūs nenodeviet ..... Jums nav dekalrēts.....

Redzu ka iet "auzās"zvanu palīgam lai drukā no EDS elektroniski parakstītās atskaites sūta pa faksu lai tematiskās pārbaudes veicējs var sistēmā ieraudzīt ka darbinieki atlaisti... PVN deklarācija par 2008 gada decembri ielikta .

Ja atskaite ir precizēta- kā likums izdrukā sistēnā anulēto atskaiti un tikai tad kad aizrādu ka tā atskaite ir tikusi precizēta- atrod īsto precizēto par attiecīgo periodu.

Nezinu - tāds baudītjs ir gadījies tikai viens - bet ir arī tādi.

Ja mazāk spēcīgs grāmatvedis ( vai nav pieradis pie pārbaudēm un pārbijies) jeb vēl trakāk- neiet grāmatvedis pārstāvēt bet pats vadītājs kurš no tā visa neko nesaprot- nu ziniet nepskaužana situācija.

Nevaru šo cilvēku izprast-Tiešam nekvalificēts darbinieks jeb tādā veidā cenšas pārbaudāmā uzņēmuma pārstāvi iedzīt panikā un padarīt domāt nespējīgu.

( Tiem kas manu dzīvesvietu ir atšifrējuši- uzreiz saku- tas nav mana rajona VID darbinieks.)