И что там? Не продается Референт больше в киосках, а фирма не выписывает:'(

Про то, что в договоре стояло нормальное рабочее время, а оплачивали реально отработанные часы. И последствия этого.

АААА! Понятно. Спасибо.

Да, впечатляет. К сожалению только бухгалтера. Работадатель всегда думает: "Со мной такого не произойдет!";-)

Виноват-то все равно будет бухгалтер...

http://www.bb.lv/index.php?p=2&i=3655&s=90&a=133881

Prasītāja D.K. un SIA "[..]" 2004.gada1.jūlijā noslēdza darba līgumu, ar kuru prasītāja tika pieņemta darbā SIA par manikīri ar atalgojumu Ls 0,50 stundā. Ar līguma 4.1.5.punktutika noteikts normālais darba laiks.

SIA "[..]" 2005.gada2.maijā izdeva rīkojumu Nr. K-18 ,,Par atbrīvošanu no darba" saskaņā ar Darba likuma 101.panta1.punktu, kas nosaka, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību.

Pamatojoties uz Darba likuma 6.,7.,30., 31., 40., 61., 74., 94., 97., 101., 109., 122., 124., 126., 130., 137., 140.pantu Darba strīdu likuma 7.pantu Civillikuma 1587.pantu Ministru kabineta 2003.gada23.septembra noteikumiem Nr. 535 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi", Ministru kabineta 1996.gada23.aprīļa noteikumu Nr. 154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" 18., 19., 20.punktu prasītāja D.K. 2005.gada27.maijā cēla prasību par darba laika uzskaites labošanu, darba algas Ls 750 piedziņu, uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, kā arī atlīdzības piedziņu par darba piespiedu kavējumu.

Prasītāja norādīja, ka no savas puses saistības izpildījusi korekti, darbu apmeklējusi bez kavējumiem. Taču SIA nespēja nodrošināt ar darbu un ar pirmo darba mēnesi, aizbildinoties ar klientu trūkumu, nav samaksāta ar darba līgumu noteiktā alga, kas sastāda parādu Ls 750 apmērā. Darbā atradusies pilnu darba dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00, bet darba laika uzskaite un apmaksa veikta pēc tā, cik ilgu laiku bijusi aizņemta ar klientu.

No 2005.gada14.marta līdz 2005.gada27.aprīlim bijusi slima, par ko izsniegta darbnespējas lapa. 2005.gada28.aprīlī bija jāstājas darbā, taču SIA "[..]" vadītāja paziņoja, ka ir atlaista no darba. 2005.gada2.maijā saņēmusi vēstuli ar darba uzteikumu un darbs tika uzteikts slimības laikā.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar D.K. un SIA "[..]" apelācijas sūdzībām, Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2006.gada7.jūlijā prasību apmierināja.

Tiesa nosprieda uzlikt par pienākumu SIA "[..]" veikt darba laika uzskaites labošanu atbilstoši noslēgtam darba līgumam, Darba likumam un 2003.gada21.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 535, piedzenot no SIA darba algas parādu par laika periodu no 2004.gada1.jūlija līdz 2005.gada6.martam Ls 615 apmērā un uzliekot par pienākumu nomaksāt likumā noteiktos nodokļus.

Atzina darba uzteikumu par spēkā neesošu un atjaunoja D.K. darbā, piedzenot prasītājas labā no SIA "[..]" atlīdzību par darba piespiedu kavējumu no 2005.gada6.maijā līdz 2006.gada21.jūnijam Ls 1206,08

Bez tam tiesa piedzina no SIA "[..]" valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,95 un valsts nodevu Ls 170,52.

Civillietu tiesas kolēģija atzina, ka darba laika uzskaite un apmaksa pēc tā, cik ilgu laiku prasītāja bija aizņemta strādājot ar klientu ir pretrunā noslēgtajam darba līgumam un Darba likuma normām. Darba devējam jāuzskaita visas darba stundas, kuras prasītāja pavadīja darba vietā, neatkarīgi no tā, vai viņai bija klients vai nebija un atbildētājs nav izpildījis Darba likuma 137.pantapirmo daļu. D.K. mēnesī saņēmusi darba algu Ls 5, taču viņas minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kā to nosaka Darba likuma 61.pantapirmā un otrā daļa.

Prasītājai darbs tika uzteikts viņas darba nespējas laikā, kas ir pretrunā Darba likuma 109.pantatrešajai daļai, uzteikums nav tiesiski pamatots un tas atzīstams par spēkā neesošu, atjaunojot prasītāju darbā un piedzenot atlīdzību par darba piespiedu kavējumu.

Kasācijas sūdzību par spriedumu iesniegusi SIA "[..]", lūdzot spriedumu lietā atcelt.

Kasācijas sūdzības iesniedzējs norādījis, ka tiesa pārkāpusi Darba likuma 40., 97., 134., 130.,131.pantu jo atbilstoši Darba likuma 140.pantamtika noteikts summētais darba laiks, ko apstiprina darba kārtības noteikumi.

Tiesa nepamatoti atsaukusies uz Darba likuma 74.pantapirmo daļu. D.K. atbilstoši Darba likuma 62.pantaotrajai daļai tika noteikta laika algas sistēma, kas tiek aprēķināta atbilstoši darba laika uzskaites tabelēs atzīmētajām nostrādātajām darba stundām. Viņa no 2004.gadajūlija līdz 2005.gadamartam nostrādājusi katru mēnesi 10 stundas, kuras ir apmaksātas.

Darba devēja uzteikumu prasītāja saņēmusi 2005.gada2.maijā un tiesa nepamatoti secinājusi, ka viņa to saņēmusi darba nespējas laikā, nepareizi iztulkojot Darba likuma 124.pantu

Pārbaudot lietā esošā sprieduma likumību attiecībā uz personu, kas spriedumu pārsūdzējusi, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, Senāts uzskata, ka apelācijas instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

Uzliekot par pienākumu SIA "[..]" veikt darba laika uzskaites labošanu, tiesa atsaukusies uz Darba likuma 137.pantapirmo daļu un norādījusi, ka uzskaitāmas visas stundas, kuras prasītāja pavadīja darba vietā.

Senāts uzskata, ka apelācijas instances tiesa materiālo tiesību normu piemērojusi pareizi.

Atbilstoši darba līguma 4.1.5.punktamprasītājai bija noteikts normālais darba laiks, ko reglamentē Darba likuma 131.pants kura pirmā daļa nosaka, ka darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks − 40 stundas. Savukārt darba laika uzskaiti nosaka Darba likuma 137.pants kura pirmā daļa paredz: "Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienā nostrādātās stundas."

Tiesas atzinums, ka pie darba laika uzskaites jānorāda stundas, kad darbinieks atradies darba vietā, atbilst Darba likuma 137.pantapirmajai daļai, kā arī Darba likuma 130.pantapirmajai daļai, kas nosaka: "Darba laiks šā likuma izpratnē ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kuras ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā."

Apmierinot prasību par darba algas piedziņu Ls 615 apmērā tiesa atsaukusies uz Darba likuma 61.pantukas nosaka:

,, (1) Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu.

(2) Minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālo stundas tarifa likmi nosaka Ministru kabinets."

Bez tam tiesa piemērojusi arī Darba likuma 74.pantapirmo daļu, kas paredz, ka gadījumā, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par visu dīkstāves laiku.

Senāts uzskata, ka tiesa norādītās materiālo tiesību normas piemērojusi pamatoti, ņemot vērā Darba likuma 62.pantu kas reglamentē darba samaksas organizāciju un kura otrā daļa nosaka, ka laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma.

Prasītājai saskaņā ar darba līgumu noteikta laika algas sistēma, nosakot stundas tarifa likmi Ls 0,50, kas nav pretrunā Ministru kabineta 2003.gada23.septembra noteikumu Nr. 535 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi" 2.punktam paredzot minimālo stundas tarifa likmi Ls 0,474.

Nosakot ar darba līgumu normālo darba laiku un laika algas sistēmu ar stundas tarifa likmi, atbildētājs darba algu prasītājai lietā aprēķinājis nepareizi, pretēji Darba likuma 62.pantaotrajai daļai.

Kasācijas sūdzības iesniedzēja atsauce uz Darba likuma 140.pantupar summēto darba laiku un vienošanos par nepilnu darba laiku, nedod pamatu atcelt spriedumu lietā, jo tiesa nav konstatējusi, ka atbilstoši Darba likuma 134.pantapirmajai daļai darba devējs un darbinieks būtu vienojušies par nepilna darba laika noteikšanu.

Darba līgumu saskaņā ar Darba likuma 101.pantapirmās daļas 1.punktudarba devējs var uzteikt, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību. Pie tam saskaņā ar Darba likuma 103.pantapirmās daļas 2.punktunoteikts, ka , uzteicot darba līgumu, saskaņā ar šā likuma 101.pantapirmās daļas 1.punktujāievēro 10 dienu termiņš.

D.K. darba devējs darba līgumu uzteicis saskaņā ar Darba likuma 101.pantapirmās daļas 1.punktu paziņojot apstākļus, kas ir darba uzteikuma pamatā − neierašanās darbā kopš 2005.gada8.marta un nepaziņošana darba devējam par darba kavēšanas iemesliem (lietas 18.lpp.).

Tiesa konstatēja, ka uzteikums, kurš sastādīts bez datuma norādes, prasītājai nosūtīts 2005.gada26.aprīlī. Līdz ar to uzteikuma nosūtīšanas diena uzskatāma par uzteikuma dienu. Taču D.K. 2005.gada26.aprīlī bija darbnespēja, kas tiesai deva pamatu piemērot Darba likuma 109.pantatrešo daļu, kas nosaka, ka darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā.

Līdz ar to tiesa saskaņā ar Darba likuma 124.pantutiesa pamatoti darba devēja uzteikumu atzina par spēkā neesošu un atjaunoja prasītāju iepriekšējā darbā, piedzenot atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, kā to paredz Darba likuma 126.pantapirmā daļa.

Rezumējot iepriekš norādīto, spriedums lietā atstājams negrozīts, bet kasācijas sūdzība noraidāma.

зачем?:-S

Tādus materiālus, ja vēlaties, labāk ievietot savos failos, nevis forumā