Kaut ko es tai visā līdz galam neizpratu, ko jūs šai tēmā spriedāt.....
Ja cilvēks saslimst 20.jūnijā, tad 23., 24.jūnijā viņam slimības nauda tāpat ir jārēķina, jo cilvēkam tā ir darbadiena, tas nekas, ka uz darbu nenāk un tā ir kompensējama - jo algu viņš par šīm dienām taču saņemtu!).
Ja viņam ir atvaļinājums tai laikā - tad arī ir jāapmaksā šīs abas svētku dienas + jāpagarina atvaļinājums par šīm 2 dienām (neapmaksājot).

Algas lielumu svētku dienas neietekmē, jo par tām dienām alga tiek saglabāta - un ir vienalga vai tā ir mēnešalga, vai stundu alga, vai akorda alga.

Kauns, ja tik daudz gadu laikā grāmatvedis nav bijis spējīgs izlasīt Darba likumu, rakstus, paklausīties seminārus un saprast.

Tomēr ir diezgan neloģiski, ka jākompensē dienas, kad cilvēkam jau tāpat ir brīvs :)) Un, ja mēnesī pie normāla darba laika ir 20 darba dienas, uzskatīt ka ir 22 darba dienas.

Gribējām tēmas autorei palīdzēt saprast, kurš rēķina algu pareizi - viņa vai programma.

Bet tā taču ir svētku dienu kompensācijas būtība, kompensēt darbiniekam negūtos ienākumus, jo ne jau savas iegribas pēc viņš nestrādā un nesaņem par tām dienām algu. Es varbūt negribu, lai man ir brīvs, gribētu to dienu strādāt un nopelnīt, bet nekā, ir svētki un Jūsu kantoris ciet, un es strādāt nevaru un saņemu mazāku algu.

Jūsu pašas piemērā, ja svētku dienas izkārtotos tikai brīvdienās (ok, ar Lieldienām tas īsti nav iespējams, nu paņemiet jūniju), darbinieks ar 2 prombūtnes dienām algu saņemtu lielāku, nekā ja svētku dienas bija darba dienās. Tātad saņem mazāk tikai tādēļ, ka ir svētki. Un ja nav atbilstoši noformēts darba līgums, tad tās svētku dienas ir jākompensē, neko darīt.

Un viss plūst un mainās ikvienā jomā, nu ir jāseko līdzi, kā jau 1. lapā Andaz iekopēja, tagad izpratne par to, kas ietilpst normālajā darba laikā, ir pamainījusies.