Drīkst.

Tikai darbiniekam jāatmaksā saņemtā atvaļinājuma nauda.

Atvaļinājums pēc tam vienalga jāpiešķir.

Šis tas jau ir atrodams tai darba likumā; un proti -

Darba likums neparedz tādu darba devēja rīcību, kā darbinieka atsaukšanu no atvaļinājuma. Tāpēc tādu atsaukšanu no atvaļinājuma var uzskatīt par darbinieka stāvokļa pasliktinājumu:

"6. pants. Darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība

(1) Nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēju rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli."

Darbinieks nevar atgriezties no atvaļinājuma ātrāk arī pēc savas iniciatīvas, jo tam nepieciešama darba devēja piekrišana. Bet darba devējam dot šādu piekrišanu nav tiesību saskaņā ar Darba likuma 6. pantu.

Taču jādomā, ka šajā gadījumā var piemērot likuma 149. panta trešās daļas normas par atvaļinājuma daļas pārcelšanu sakarā ar ražošanas nepieciešamību. Un ja pareizi noformē šādu atsaukšanu saskaņā ar 149. panta 3. daļas normām, tad to nevarēs uzskatīt par darbinieka stāvokļa pasliktināšanos. Bet jābūt gatavam to argumentēt.

Esam tā darījuši un VDI to pieņēma kā pieļaujamu , bet tikai tiešām pamatotas nepieciešamības gadījumā.

Tās nepieciešamības pamatotība katrā situiācijā , protams, būs citādāka