Par Valsts ieņēmumu dienestu
10.pants. Ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā
1. Visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības:
1) uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt Latvijas teritorijā izvietotās juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas telpas, arī reģistrācijas dokumentos norādītās dzīvojamās telpas, kas saistītas ar ieņēmumu vai peļņas gūšanu, saimniecisko darbību tajās, pārbaudīt uzņēmējdarbībā izmantojamos materiāltehniskos resursus, izejvielas un izgatavoto produkciju, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes;
2) izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu), pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu maksājumu revīziju laikā;
3) pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus nepieciešamos dokumentus, izskatīt tos, noteikt valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību budžetos iemaksājamo Valsts ieņēmumu dienesta administrējamo nodokļu un nodevu apmērus, kā arī citu to valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam, noteikt soda naudas summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;
4) noteikt juridiskajām un fiziskajām personām termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem un nodevām, kā arī citiem valsts un pašvaldību ieņēmumiem, kuru iekasēšana piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam;