Aizdevums/Заём учредителя

Labdien!
Lūdzu palīdziet, ja varat tad šeit, ja nē tad gatava saņemt maksas konsultāciju! Ļoti vajag izskaidrot priekšniekam par aizdevumu. SIA eksistē jau sen, un par visu laiku īpašnieks un tas vienīgais valdes loceklis ieskaitīja firmas kontam (aizdevuma līgums) ap 400 000 EUR, tagad firmai nav tik daudz ieņēmumus un nav iespējams to atgriezt. Sakarā ar šo ir tas jautājumi:
1) Jā dāvināt šo summu firmai, tas būs firmas ieņēmumi un jāmaksā nodoklis?
2) Jā firmai ir zaudējumi, varu to segt ? Un kāds būs nodoklis?
3) Cik daudz laiku var būt nedzesētais aizdevuma līgums?
4) Ja būs firmas slēgšana kas būs ar aizdevumu?
Galvenais jautājums, cik jāmaksā nodokļus ..
Paldies! Jā varat sniegt maksās konsultāciju, lūdzu rakstiet PM.

Labu dienu )!

Galvenā atbilde - nodokļi nebūs jāmaksā nekādi. No 01.01.2018.UIN nodoklis jāmaksā par izdevumiem nevis ieņēmumiem.

Ilma, 09.03.2020 11:23.UIN nodoklis jāmaksā par izdevumiem

Nu gan neprecīza atbilde. Sniedziet atbildi precīzāk!

Aivareno, 09.03.2020 12:10

Ilma, 09.03.2020 11:23.UIN nodoklis jāmaksā par izdevumiem

Nu gan neprecīza atbilde. Sniedziet atbildi precīzāk!

Precīzāk - par nosacīti sadalīto peļņu un dividendēm.
UIN likuma 4.pants:
(2) Šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver šādus ar nodokli apliekamus objektus:
1) sadalīto peļņu, kas ietver:
a) aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes,
b) dividendēm pielīdzinātas izmaksas,
c) nosacītās dividendes, kas aprēķinātas saskaņā ar šā likuma 7. pantu;
2) nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver:
a) ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 8. pantu,
b) nedrošos debitoru parādus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 9. pantu,
c) palielinātus procentu maksājumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 10. pantu,
d) aizdevumu saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 11. pantu,
e) ienākumus, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets,
f) labumus, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā,
g) likvidācijas kvotu;
h) reorganizācijas procesā citai personai nodoto aktīvu vērtību saskaņā ar šā likuma 18. pantu,
i) tā aktīva vērtību, kuru Latvijas nodokļa maksātājs nodod tā pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam aktīvam,

utt.