Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 16.janvārī, konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz novērst iespēju uzņēmējiem mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu izmantot negodprātīgi.
Grozījumi paredz, ja uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot labvēlīgo mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas kārtību, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmuma nodokļa 20 procentu likme. Patlaban mikrouzņēmuma nodokļa likme ir deviņi procenti.
Tāpat paredzēts, ka uzņēmums mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēs pēctaksācijas periodā, ja, precizējot kādu no iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijām vai iesniedzot deklarāciju ar nokavējumu, tiek konstatēts, ka pārsniegts kāds no noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz uzņēmuma apgrozījumu, darbinieku skaitu vai darbinieku atlīdzību.
Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu gadījumus, kad uzņēmēji, apzināti slēpjot informāciju par mikrouzņēmuma stāvokli, nepamatoti izmanto labvēlīgo nodokļu režīmu, izvairoties maksāt darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā.
Grozījumi paredz, ja uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot labvēlīgo mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas kārtību, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmuma nodokļa 20 procentu likme. Patlaban mikrouzņēmuma nodokļa likme ir deviņi procenti.
Tāpat paredzēts, ka uzņēmums mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēs pēctaksācijas periodā, ja, precizējot kādu no iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijām vai iesniedzot deklarāciju ar nokavējumu, tiek konstatēts, ka pārsniegts kāds no noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz uzņēmuma apgrozījumu, darbinieku skaitu vai darbinieku atlīdzību.
Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai novērstu gadījumus, kad uzņēmēji, apzināti slēpjot informāciju par mikrouzņēmuma stāvokli, nepamatoti izmanto labvēlīgo nodokļu režīmu, izvairoties maksāt darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā.
