Šis raksts tika publicēts žurnālā "Bilance"

Pirms garajām brīvdienām Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrijas darba grupa iesniedza jaunā Grāmatvedības likuma projektu. Šī likumprojekta izstrādes process tika uzsākts 2018. gada 3. maijā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra (nevis ministra) rīkojumu, tika izveidota darba grupa, kurā darbojās valsts institūcijas – Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji, kā arī tā dēvētie grāmatvedības prakses pārstāvji (privātais sektors) – Grāmatvežu asociācija, ISO Sertificēto grāmatvežu asociācija (šķiet, tagad tie ir apvienojušies), Zvērināto revidentu asociācijas un Biznesa augstskolas "Turība", kā arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Kungi 16 reizes ir sanākuši kopā, un, lūk, likumprojekts ir gatavs!

Nu ko lai saku? Nekā superjauna projektā nav. Tas ir grāmatvedības teorētiķu pietiekami rūpīgi sagatavots likums, bet tajā joprojām nav ne vārda par to, ka katrā uzņēmumā pastāv un darbojas četri grāmatvedības uzskaites veidi – četras sistēmas – (1) finanšu, (2) nodokļu, (3) vadības un (4) budžeta. Likuma projektā ir pamanāmas ne tikai strukturālās izmaiņas, tajā var saskatīt sasaisti ar mūsdienīgiem likumu izstrādāšanas noteikumiem Latvijā, kā arī ir jauninājumi un noderīgas lietas …

Pats likumprojekts sastāv no astoņām nodaļām, 45 pantiem, pārejas noteikumiem un atsaucēm uz Eiropas Savienības direktīvām. Tas izskatās šādi:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

2.pants. Likuma mērķis

3.pants. Likuma darbības joma

4.pants. Likuma subjekti

5.pants. Grāmatvedības uzdevumi

6.pants. Vispārīgās grāmatvedības kārtošanas prasības

7.pants. Vērtības mērs grāmatvedībā

II nodaļa. Grāmatvedības reģistri un attaisnojuma dokumenti

8.pants. Grāmatvedības reģistru kārtošanas vispārīgie nosacījumi

9.pants. Grāmatvedības reģistros lietojamā valoda

10.pants. Grāmatvedības reģistru kārtošana divkāršā un vienkāršā ieraksta sistēmā

11.pants. Attaisnojuma dokumenti

12.pants. Ārēji un iekšēji attaisnojuma dokumenti

13.pants. Attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš

14.pants. Īpaši noteikumi par skaidras naudas uzskaiti

III nodaļa. Inventarizācija

15.pants. Inventarizācijas mērķis

16.pants. Inventarizācijas noteikumi

17.pants. Papildu nosacījums pārskata gada slēguma inventarizācijai

IV nodaļa. Gada pārskats un citi pārskati

18.pants. Gada pārskats

19.pants. Saimnieciskās darbības pārskats

20.pants. Slēguma finanšu pārskats uzņēmuma reorganizācijas gadījumā

21.pants. Slēguma finanšu pārskats uzņēmuma darbības izbeigšanas gadījumā

22.pants. Parādnieka bilance un finanšu pārskats juridiskās personas maksātnespējas procesā

23.pants. Īpaši nosacījumi saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības vai kuri ir izvēlējušies maksāt mikrouzņēmumu nodokli

24.pants. Pārskata gada sākums, beigas un ilgums

25.pants. Īpaši nosacījumi par pārskata gadu vai saimniecisko gadu atsevišķiem uzņēmumu veidiem

26.pants. Īpaši nosacījumi par biedrības, nodibinājuma, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un tās iestādes, kā arī politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības pārskata gadu

V nodaļa. Grāmatvedības dokumentu glabāšana

27.pants. Grāmatvedības dokumentu glabāšanas vispārīgie nosacījumi

28.pants. Grāmatvedības dokumentu glabāšanas laiks

29.pants. Papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvēršana elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē

VI nodaļa. Kompetences sadalījums grāmatvedības jomā

30.pants. Ministru kabineta kompetence

31.pants. Finanšu ministrijas kompetence grāmatvedības jomā

32.pants. Uzņēmuma vadītāja kompetence grāmatvedības jomā

33.pants. Uzņēmuma vadītāja atbildība un zaudējumu atlīdzināšana

VII nodaļa. Persona, kura ir tiesīga kārtot grāmatvedību

34.pants. Grāmatvedis un ārpakalpojuma grāmatvedis

35.pants. Uzņēmuma vadītājs, kurš ir tiesīgs grāmatvedību kārtot pats

36.pants. Persona, kura nav uzskatāma par ārpakalpojuma grāmatvedi

37.pants. Persona, kurai aizliegts būt par ārpakalpojuma grāmatvedi

38.pants. Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana

39.pants. Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs

40.pants. Ārpakalpojuma grāmatveža civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

VIII nodaļa. Administratīvā atbildība grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

41.pants. Administratīvā atbildība par skaidras naudas uzskaites kārtības neievērošanu

42.pants. Administratīvā atbildība par grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu un par pārskatu neiesniegšanu

43.pants. Administratīvā atbildība par attaisnojuma dokumentu reģistrēšanas un lietošanas kārtības neievērošanu

44.pants. Administratīvā atbildība par preču piegādes dokumentu lietošanas un reģistrēšanas kārtības neievērošanu

45.pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Pārejas noteikumi – 2 punkti

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Šāda ir jaunā Grāmatvedības likuma projekta struktūra. Kā redzam, nekā principiāli jauna, izņemot sadaļu par terminiem un sadaļu par licencēšanu. Pārējo normu saturs gandrīz pilnībā atkārto spēkā esošā likuma tekstu, bet dažviet šo pantu teksts ir kļuvis skaidrāks un adekvātāks.

Jāatzīmē 29. pants "Papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvēršana elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē". Tagad beidzot ir skaidri pateikts, kā nodrošināt dokumentu glabāšanu elektroniskā vidē! Pašreizējā likuma norma par pārvērsto elektroniskā formātā dokumentu glabāšanu, jo īpaši grāmatvedības reģistros, ir neveiksmīgi definēta un daudzus grāmatvežus noved līdz elektroniskai eiforijai. Jaunajā likumprojektā skaidri noteikts, ka, ja vēlamies dokumentus glabāt elektroniskā vidē, visi papīra dokumenti ir jāpārveido elektroniskos dokumentos – tie ir jāieskenē vai jānofotografē. Šeit arī pateikts par dokumenta papīra oriģināla un tā elektroniskās (ieskenētās) kopijas līdzvērtību – tas ir ļoti svarīgi!

Atbildība par grāmatvedības kārtošanas organizēšanu uzņēmumā joprojām tiek uzlikta uzņēmuma vadītājam. Vēl jo vairāk, viņš atbild par zaudējumiem, kas nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai (33. pants). Starp likumā lietotajiem terminiem ir jēdziens "uzņēmuma vadītājs". Šeit nav nekā jauna - šī norma jau pastāv spēkā esošajā likumā.

Likuma pirmajā pantā tiek definēti sekojoši termini:

• elektronisks apliecinājums (autorizācija) – šis jēdziens attiecas uz tās personas identifikācijas noteikumiem, kura nodrošina uzskaiti vai sniedz informāciju;
• strukturēts elektroniskais rēķins – ** runa ir par elektroniski izveidotu rēķinu, kas tādā pašā formātā var būt apstrādāts un iekļauts kā dokumenta saņēmēja, tā arī dokumenta autora uzskaites sistēmā **;
• grāmatvedības dokumenti – šeit uzskaitīti paši attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventarizācijas saraksti, gada pārskati un grāmatvedības organizācijas dokumenti; ** **
• grāmatvedības organizācijas dokumenti – šeit tagad ir skaidrs apraksts un tas nav tikai "Talmuds" ar nosaukumu "Grāmatvedības politika". Turklāt ir norādīts, ka grāmatvedības politika ir gada pārskata sagatavošanas principi un noteikumi, bet paši grāmatvedības organizācijas dokumenti – kontu plāns, dokumentu aprites shēma, attaisnojuma dokumentu sastādīšanas noteikumi un grāmatvedības reģistru kārtošana. Ar to tiksim skaidrībā pēc likuma izsludināšanas;
• grāmatvedības kontu plāns – tāda jēdziena līdz šim nav bijis. Mēs vēl tagad izmantojam to kontu plānu, kas piedāvāts 90. gadu sākumā. Kā pareizi sastādīt kontu plānu, lai tas atbilstu šodienas uzņēmumu prasībām, par to arī runāsim pēc likuma pieņemšanas;
• grāmatvedības reģistri – šī jēdziena vecā definīcija bija ļoti neskaidra un atbilda uzskaites noteikumiem padomju perioda tradīciju ietvaros. Jauns jēdziens ir daudz labāks, taču tam ir nepieciešami precizējumi pēc formas, jo lielākā daļa grāmatvedības programmu nenodrošina normālu grāmatvedības reģistra formu;
• manta – šī jēdziena mūsdienu, pašreizējā likumā nav, un tas ir vajadzīgs, lai pareizi izprastu likumprojekta nodaļu par inventarizāciju, kuras mērķu un uzdevumu apraksts šeit ir saīsināts;
• saimnieciskais darījum s – ļoti noderīga definīcija, kas daudziem grāmatvežiem ļaus pārdomāt ne pārāk labu sava darba praksi. Tiesa, šajā definīcijā pietrūkst precizējuma par to, ka atspoguļošanai atskaitē katram darījumam ir jābūt dokumentāli apstiprinātam (bet tas, iespējams, ir saistīts ar faktu, ka likumu rakstīja grāmatvedības teorētiķi, kas nepārzina nodokļu audita praksi!)
• saimnieciskā darījuma diena – noderīga definīcija, bet grāmatvedības teorētiķu slikts formulējums, jo tie kā mērauklu uzskaitē izmanto naudu. Kopš 1992. gada Latvija grāmatvedībā ir pārgājusi no kases principa pie realizācijas principa, kas nosaka, ka ienākumus un izdevumus uzņēmums reģistrē pēc dokumenta (rēķina) izrakstīšanas datuma, nevis naudas saņemšanas vai izmaksas datuma. Tieši šo pieeju izmanto nodokļu likumdošanā (galvenokārt Pievienotās vērtības nodokļa likumā) un Gada pārskata likumā. Tāpēc šī darījuma dienas definīcija nav skaidra un pat kaitīga.

Ļoti noderīga ir likumprojekta septītā nodaļa, kur pirmo reizi tiek sniegts apraksts par to, ar ko ir jānodarbojas grāmatvedim, kā arī uzskaitīti gadījumi, kad daļa no darba, kas saistīts ar uzskaiti, nav grāmatveža pienākums! Tā 34. panta otrās daļas 3. punktā ir uzskaitīti tie darba veidi, kuriem nav nepieciešama grāmatveža kvalifikācija! Būtībā tas ir rēķinveža vai pat tikai grāmatveža palīga pienākums. Pie tādiem darba veidiem pieder:

• algu aprēķināšana,
• pašizmaksas aprēķināšana,
• materiālo vērtību uzskaite,
• rēķinu sagatavošana un izrakstīšana,
• inventarizācijas sarakstu sagatavošana,
• datu ievadīšana grāmatvedības programmā.

Faktiski tā ir finanšu uzskaites sistēmas sagatavojošā daļa un vadības grāmatvedības galvenā daļa. Lai precizētu, kas tad ir grāmatvedis, likumprojektā ir 5. pants "Grāmatvedības uzdevumi" , kurā teikts, kādi irgrāmatveža darba pienākumi, balstoties uz grāmatvedības sistēmu. :

• nodrošināt uzņēmuma vadītājiem grāmatvedības informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;

• īstenot grāmatvedības kontroli pār finanšu uzskaites precizitāti, ticamības nodrošināšanu un uzņēmuma īpašumā vai lietojumā esošās mantas saglabāšanu;

• nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu;

• veikt nodokļu aprēķināšanu;

• nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem.

Sakarīgi tas nav. Un reālie grāmatvedības (finanšu) uzskaites uzdevumi praksē, nevis teorijā, tehnoloģiju secībā**** izskatās šādi:

1. saņemt visus apliecinošos dokumentus par visiem uzņēmuma darījumiem, kas notikuši pārskata periodā. Ļaujiet atgādināt teorētiķiem: grāmatvedis neizveido apliecinošus dokumentus;
2. izslēgt no saņemtiem primāriem dokumentiem dublikātus vai noteikt, kurš dokuments no dokumentu paketes vienam darījumam būs galvenais atspoguļošanai grāmatvedības uzskaitē;
3. pārbaudīt apliecinošo dokumentu noformēšanas pareizību– visu vajadzīgo rekvizītu esamību, darījuma apraksta skaidrību un pilnīgumu. Ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju vai papildu dokumentu vai arī pieprasīt papildināt dokumentu ar trūkstošo informāciju,
4. klasificēt attaisnojuma dokumenta darījumu un pieņemt lēmumu par to, kā tas jāatspoguļo grāmatvedībā (jāiegrāmato) un kā tas jāuzskaita nodokļu vajadzībām, īpaši sastādot PVN deklarāciju;
5. ievadīt dokumenta informāciju uzskaites sistēmā – veikt ierakstus grāmatvedības reģistros – parasti ievadīšana notiek grāmatvedības datorprogrammā;
6. sagatavot nodokļu pārskatus un iesniegt tos nodokļu inspekcijā, izmantojot EDS sistēmu,
7. pārbaudīt grāmatvedības datus gada beigās, izmantojot piecu veidu gada inventarizācijas – īpašuma, krājumu, naudas (ja tā ir), norēķinu un kontu uzskaites (kontu ierakstu pārbaude);
8. sagatavot uzņēmuma gada pārskatu;
9. nodrošināt finanšu uzskaites sistēmu (iegrāmatojumus datorprogrammā), vadības un budžeta grāmatvedības vajadzībām nepieciešamās informācijas uzkrāšanu, kas uzņēmuma vadītājam (vadībai) sniedz nepieciešamo kopskatu, lai pieņemtu lēmumu.

Un mītiskais pienākums uzņēmuma ienākumu un izdevumu nodalīšana pēc pārskata periodiem nav uzskaites uzdevums. Tas ir tikai viens no grāmatvedības kārtošanas pamatprincipiem. Tāpat kā vecajā likumā, tā arī jaunajā likumprojektā, nav ne vārda par grāmatvedības principiem. Tas ir saprotams, jo grāmatvedības teorētiķi pašu uzskaites teoriju nepasniedz. Te būs minimāls grāmatvedībaspamatprincipu saraksts:

1. naudas mērījuma princips – ja dokumentā nav atspoguļota notikuma vērtība naudas izteiksmē, tad šis dokuments nevar būt atspoguļots finanšu uzskaitē,
2. dokumentārā pamatojuma princips – par katru ierakstu grāmatvedības reģistros, par katru darījumu grāmatvedībā jābūt attaisnojuma dokumentam,
3. notikuma realitātes princips – finanšu uzskaitē tiek atspoguļoti tikai jau notikušie darījumi (notikumi), tāpēc grāmatvedībā netiek atspoguļots tāds līgums, kā pušu nodomu dokuments vai avansa rēķins (proforma),
4. divkāršā ieraksta princips – informāciju par katru darījumu reģistrē vienādās summās divos kontos vienlaikus, turklāt, no vienas puses debetu un no otras puses – attiecīgā konta kredītu,
5. ienākumu un izdevumu sadalīšanas princips pa periodiem – ienākumi un izdevumi ir iedalāmi iepriekšējo gadu, kārtējā pārskata gada un nākamo periodu ienākumos un izdevumos,
6. būtiskuma princips – neorganizējiet tādas uzskaites shēmas, kuru uzturēšanas izmaksas nedod ekonomisku efektu,
7. pašizmaksas princips – katram ienākumu veidam jāparāda izmaksas un katram uzņēmuma izdevumu veidam jāparāda tie ienākumi, kas segs šos izdevumus,
8. realizācijas princips – uzņēmuma ienākumus reģistrē rēķina izrakstīšanas brīdī, nevis naudas saņemšanas brīdī, un attiecīgi izmaksas reģistrē rēķina saņemšanas dienā, nevis dienā, kad veic maksājumu,
9. autonomijas princips – uzņēmuma konti ir obligāti jānošķir no uzņēmuma īpašnieku un uzņēmuma darbinieku kontiem,
10. grāmatvedības nepārtrauktības princips – konta atlikumi viena pārskata perioda beigās ir konta atlikumi nākamā pārskata perioda sākumā.

Lūk, kā trūkst jaunajā likumprojektā, lai tas būtu pilnvērtīgs, kaut gan vairāki tā panti ir labi.

No visa iepriekšminētā ir skaidrs tikai tas, ka ir grāmatvedis un ir uzņēmuma darbinieks, kurš nodarbināts grāmatvedībā, bet nav grāmatvedis. Patiesību sakot, arī tas prasās pēc vairākiem precizējumiem, jo neprecizitātes ietekmē arī prasību definēšanu divām grāmatvežu kategorijām. Lūk, kā tas ir aprakstīts likumprojektā:konkrētās normas, lai cilvēku varētu saukt par grāmatvedi. Tiesa gan, prasības uzņēmuma grāmatvedim un ārējā pakalpojuma grāmatvedim atšķiras:

Uzņēmuma grāmatvedis	Ārpakalpojumu grāmatvedis
Noslēgts darba līgums ar uzņēmumu, ir uzņēmuma darbinieks	Nav noslēgts darba līgums, bet noslēgts cita veida līgums ar uzņēmumu, nav uzņēmuma darbinieks
Sagatavo gada pārskatu un citus uzņēmuma pārskatus	Sniedz grāmatvedības pakalpojumus (kādus?)
Nodrošina grāmatvedības uzskaiti uzņēmumā	Kvalifikācija atbilst profesionālās kvalifikācijas 4. līmenim, ko apstiprina diploms vai sertifikāts par izglītību grāmatvedības sfērā , ekonomikā, vadībā vai finansēs un viņam ir vismaz trīs gadu darba pieredze
Zināšanas un kvalifikāciju apstiprina izglītības diploms (kāds?) vai darba pieredze, vai zināšanas, kas iegūtas grāmatvedības sertifikācijas gaitā

Pārsteidzoša ir prasību atšķirība zināšanu līmenim grāmatvedim, kas ir uzņēmuma darbinieks, un grāmatvedim no malas, kā arī tam, kas viņiem būtu jādara. Tas nav pieļaujams. Pašreizējā likumā izvirzītās prasības abām grāmatvežu grupām ir vienādas un tās atbilst ārējā grāmatveža kvalifikācijas prasībām. Kas to ir sarakstījis, nesaprotu...

Un visbeidzot, par grāmatvežu licencēšanu. Likumprojekts paredz, ka licence būs jāsaņem tikai ārpakalpojumu grāmatvežiem – gan juridiskām, gan fiziskām personām. Uzņēmumu grāmatvežiem licences nevajadzēs! Turklāt pašu licenci jāpērk nodokļu inspekcijā par nodevas samaksu uz pieciem gadiem. Pie tam, nodokļu inspekcija vienkārši uztur ārpakalpojumu grāmatvežu reģistru, kas satur informāciju par tiem, kuri ir saņēmuši šādu licenci…

Tas īsumā par jaunā Grāmatvedības likuma projektu. Nekādas īpašas apmācības grāmatvedim nav jāiziet, kā tikai regulāri jāapmeklē kvalifikācijas celšanas semināri…

Visus šos jaunumus ir plānoti ievest kopš 2021. gada 1. janvāra, bet nepieciešamus noteikumus Ministru kabinetam ir atļauts izstrādāt līdz 2021. gada 1. jūlijām!?