По-русски
Piemēram: PVN deklarācija
Jūlija Loseva

Vienkāršie PVN noteikumi Pie ierakstiem

Vienkāršie PVN noteikumi

Tikt skaidrībā par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, lasot likumu „Par pievienotās vērtības nodokli”, ir samērā sarežģīti. Taču ir vienkārši noteikumi, kas dara saprotamu to, kas rakstīts sarežģītajā juridiskajā valodā, un kurus ir viegli atcerēties.

Jūlija Loseva


Termini

Lai nepārslogotu noteikumus (formulas) un skaidrojumus ar sarežģītām konstrukcijām, minēsim dažus terminus.

● nodoklis – aprēķinātā un deklarācijā uzrādītā PVN summa samaksai budžetā pēc piegādes;

● priekšnodoklis – aprēķinātā un deklarācijā norādītā PVN summa atmaksai no budžeta pēc iegādes;

● budžets – valsts institūcija, kas saņem nodokļus un atmaksā priekšnodokli;

● priekšnodokļa budžets – valsts budžets, kurā tiek uzrādīta priekšnodokļa summa atmaksai;

● nodokļa budžets – valsts budžets, kurā uzrāda nodokli samaksai.

 

Aplūkosim vienkāršus noteikumus vienkāršiem divpusējiem, ar nodokli apliekamiem darījumiem starp apliekamām personām, ja darījumos prece pāriet starp darījuma dalībniekiem viņu domicilā (oficiālā adresē). Pārējo darījumu noteikumus izskatīsim nākamajos žurnāla numuros.

 

Vienādas nacionalitātes noteikumi:


Reģistrācijas nacionalitātei ir jāsaskan ar budžeta nacionalitāti.


Persona iegūst ar PVN apliekamās personas statusu tikai reģistrācijas rezultātā. Persona reģistrējas valstī, ar kuras budžetu tā „strādā, tas ir, uzrāda nodokli samaksai vai priekšnodokli atmaksai. Tādēļ, piemēram, persona, kas reģistrējusies ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo Lietuvas personu reģistrā, nav ar nodokli apliekamā persona Latvijā.


1. secinājums.

Ja personai rodas nodokļa (PVN) saistības vai tiesības Eiropas Savienības valstī, kas nav tās domicils (reģistrācijas vieta, juridiskā adrese), tad šai personai nepieciešams reģistrēties šīs valsts apliekamo personu reģistrā.


2. secinājums.

Persona var būt vienlaikus reģistrēta vairākās Eiropas Savienības valstīs.

 

Vienota darījuma noteikums:


Nodoklis un priekšnodoklis attiecas uz vienu un to pašu darījumu.


Piemēram, SIA X piegādā preci SIA Y par summu 100 latu un SIA Z par summu 200 latu. Te uzskatāmi redzami divi darījumi. Par pirmo darījumu nodoklis un priekšnodoklis būs 21 lats (ja piemēro 21% likmi), bet par otru darījumu nodoklis un priekšnodoklis būs 42 lati (ja piemēro 21% likmi).

 

Līdzdalības noteikums:


Nodokli un priekšnodokli budžetā var uzrādīt tikai darījuma dalībnieki.


Nodokļi ir „personīgās” saistības. Nodokļu tiesības un saistības ir personificētas un nevar tikt nodotas citām personām.

 

Kopējā budžeta noteikums:


Nodoklis un priekšnodoklis attiecas uz vienu budžetu


Vienkāršs skaidrojums: ja budžetā nav iemaksāts nodoklis, tad budžets nevarēs izmaksāt atmaksai iesniegto priekšnodokļa summu. Budžets izmaksā vienīgi to, ko saņēmis. Bez tam, dažādās valstīs ir dažādas PVN likmes, tādēļ veidojas konflikts par ES nodokļa un priekšnodokļa summām.

Taču, ja nodoklis un priekšnodoklis uzrādīts vienā budžetā, tad konflikts neradīsies un PVN darījuma rezultāts budžetā būs 0 (ja uzrādīta pilna priekšnodokļa summa).

Paskaidrosim šo noteikumu ar piemēru. Ar nodokli apliekamā Latvijas SIA L piegādā ar nodokli apliekamai Latvijas SIA S ar 21% nodokļa likmi apliekamu preci par summu – 100,00 latu. SIA L aprēķina PVN – 21,00 latu samaksai budžetā, pieskaita šo summu preces vērtībai un uzrāda PVN deklarācijā samaksai budžetā. SIA S nodokļa rēķinā uzrādīto priekšnodokli 21,00 latu apmērā ieraksta PVN deklarācijā atmaksai no budžeta. Tā kā abas SIA „attiecas” uz vienu budžetu, tad Latvijas budžets saņems viena nodokļu maksātāja nodokli un atdos to otram nodokļa maksātājam. Rezultātā budžetā par šo darījumu PVN būs nulle, vai arī daļa PVN izrādīsies nepieprasīta, ja saņēmējs saņemto preci daļēji izmantos apliekamiem darījumiem. Tāpat shēma darbojas arī pārējās Eiropas Savienības valstīs.

Aplūkosim citu piemēru. Ar nodokli apliekamā Lietuvas UAB piegādā ar nodokli apliekamai Latvijas SIA preci par summu – 100,00 eiro. Ja vadāmies pēc iepriekšējā piemēra loģikas, tad Lietuvas UAB aprēķina PVN par piegādi un uzrāda deklarācijā samaksai Lietuvas Republikas budžetā. Bet Latvijas SIA rēķinā uzrādīto priekšnodokli uzrāda atmaksai no Latvijas Republikas budžeta. Rezultatā sanāk, ka Latvijas budžetam jāizmaksā summa, kura tajā nav iemaksāta! Šāda situācija izputinās vienas valsts budžetu un darīs bagātu otru. Saprotams, ka tā tas nedrīkst notikt un tā īstenībā arī nenotiek. Šīs likumā piedāvātās situācijas risinājums reducējas uz nākamo noteikumu.

 

Budžeta izvēles noteikums:


Budžetu nosaka pēc priekšnodokļa. Ja priekšnodokļa nav, tad budžetu nosaka pēc nodokļa


Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nodoklis un priekšnodoklis attiecas uz dažādiem budžetiem, tad nodokli jāuzrāda samaksai tajā pašā budžetā,kurā tiks uzrādīta prasība par priekšnodokli. Tādēļ iepriekš aprakstītā situācija risināma šādā veidā. Atbilstoši noteikumam par budžeta izvēli noteiksim, uz kuru budžetu attiecas priekšnodoklis. Mūsu piemērā tas ir Latvijas budžets. Tātad,arī nodoklis attiecas uz Latvijas budžetu. Saskaņā ar vienādas nacionalitātes noteikumu Lietuvas apliekamo personu reģistrā reģistrētā Lietuvas UAB nevar uzrādīt nodokli Latvijas budžetā. Šo situāciju varētu atrisināt vienkāršā veidā – likt Lietuvas UAB piereģistrēties ar nodokli apliekamo personu reģistrā Latvijā. Taču šāda kārtība ievērojami sarežģītu tirdzniecības attiecības starp Eiropas Savienības komersantiem, jo reģistrācija svešā valstī nonāk līdz nepieciešamībai deklarēties šajā valstī šīs valsts valodā u.tml.

Šīs situācijas risinājums varētu būt saistību par nodokļa aprēķinu un tā uzrādīšanu budžetā nodošana kādai citai priekšnodokļa budžeta valsts apliekamajai personai, Taču saskaņā ar līdzdalības noteikumu nodokli un priekšnodokli uzrādīt budžetā drīkst vienīgi darījuma dalībnieki. Tādējādi, šīs saistības var pārlikt vienīgi darījuma otrajam dalībniekam – priekšnodokļa budžeta valstī reģistrētajai personai.

Šādas situācijas atrisinājumam likumdevēji pieņēma lēmumu – saistības aprēķināt nodokli un uzrādīt to budžetā tiek nodotas tam darījuma dalībniekam, kurš uzrādīs budžetā priekšnodokli.

Tādējādi, Latvijas SIA Lietuvas UAB vietā aprēķina nodokli pēc Latvijas likmēm un ieraksta nodokļa summu PVN deklarācijas 55. rindā samaksai budžetā. Tālāk Latvijas SIA 64. rindā deklarē kā priekšnodokli to daļu no nodokļa summas (no 55. rindas), kas attiecas uz apliekamajiem izdevumiem.

Gadījumā, ja Latvijas SIA saņemto preci pilnībā izmanto savām apliekamajām vajadzībām, tad 64. deklarācijas rindā būs tāda pati summa, ka arī 55. rindā. Tādējādi, PVN Latvijas budžetā par šo darījumu būs nulle. Tas arī ir reverss.

Gadījumā, ja preces saņēmējam nav priekšnodokļa tiesību (ir ar nodokli neapliekamā persona), tad noteikuma pirmā daļa nedarbojas, bet darbojas noteikuma otrā daļa.

Minēsim piemēru. Ja apliekamā Latvijas SIA piegādā neapliekamajai Lietuvas UAB preci par summu – 100,00 latu, tad Latvijas SIA nepieciešams pārskaitīt PVN pēc atbilstošās likmes (piemēram, 18%) un uzrādīt PVN deklarācijā samaksai budžetā.

Latvijas budžets saņems nodokli, bet ne Lietuvas, ne Latvijas budžetā netiks uzrādīts priekšnodoklis.

Jfl
Jfl 21.08.2013 19:39, skatījumi: 624
7767 ziņojumi

Komentāri (4)

Varbūt tomēr vajadzēja nogaidīt vēl kādus desmit gadus, un tad ievietot piemērus ar PVN 18% likmi...
Nu i "speciāliste" - skaidrotāja...
Laiks bija pamosties!
Aivars007
Aivars007 23.08.2013 10:47
26870 ziņojumi
И что, изменения ставки налога повлияло на логику применения НДС?
Ну, вот видите, вы со всем остальным согласны. А это главное
Jfl
Jfl 27.08.2013 17:55
7767 ziņojumi
Спасибо за интересную статью.
Kvitka
Kvitka 05.02.2014 23:06
392 ziņojumi
šikarnoe ob'jasnenie. Spasibo
Baraban
Baraban 25.03.2017 18:46
5 ziņojumi
Nosūtīt ziņojumu Pievienot Kontaktiem

Vietnes izmantošanas laiks bez autorizācijas ir beidzies!

Lai varētu turpināt izmantot vietni, jums ir jāautorizējas vai jāreģistrējas.

Pēc 10 sekundēm jūs automātiski novirzīs uz reģistrācijas lapu.