Tehnoloģiju attīstība ir radījusi neskaitāmas ērtības - no starptautiskiem pārskaitījumiem dažu sekunžu laikā līdz izklaides platformām, kur pieejamas likmes uz sportu un nepārtraukti tiek apstrādāti miljoniem darījumu. Taču tas paver plašas iespējas ļaundariem. Jautājums vairs nav par to, vai uzņēmums piedzīvos kiberuzbrukumu, bet kad tas notiks un cik labi uzņēmuma infrastruktūra būs tam gatava.
Finanšu nozare vienmēr ir bijusi viens no galvenajiem noziedznieku mērķiem, jo šeit apgrozās ievērojama nauda un vērtīga personīgā informācija. Tādēļ finanšu iestādēm ir jāievieš īpaši spēcīga drošības stratēģija. Lūk, galvenie stūrakmeņi, kas veido stabilus kiberdrošības pamatus.
Daudzfaktoru autentifikācija un "Zero Trust" pieeja
Paļaušanās tikai uz klasiskajām parolēm mūsdienās ir pielīdzināma mājas durvju atstāšanai vaļā. Tā vietā nepieciešama:
- Daudzfaktoru autentifikācija - pieprasa lietotājam apstiprināt savu identitāti, izmantojot divus vai vairākus atšķirīgus pierādījumus (piemēram, paroli kombinācijā ar biometrisko atpazīšanu vai unikālu kodu mobilajā ierīcē);
- "Zero Trust" pieeja - princips, kas paredz, ka nevienai ierīcei, sistēmai vai lietotājam nevar uzticēties (pat tad, ja tas atrodas uzņēmuma iekšējā tīklā). Katram darbiniekam tiek piešķirta piekļuve tikai tiem datiem, kas viņam vajadzīgi konkrēto pienākumu veikšanai.
Efektīva datu šifrēšana
Dati ir jaunais zelts, un tos jāsargā visos aprites posmos. Ja kibernoziedzniekiem izdodas uzlauzt sistēmu, šifrēšana nodrošina, ka nozagtā informācija ir bezvērtīga. Finanšu datiem jābūt šifrētiem gan miera stāvoklī (kad tie glabājas serveros un mākoņpakalpojumos), gan tranzītā (kad tie ceļo starp ierīcēm un serveriem). Izmantojot modernus šifrēšanas standartus, uzņēmumi garantē, ka klientu kredītkaršu numuri, personas kodi un cita sensitīva informācija ir drošībā pat tad, ja datu plūsma tiek pārtverta.
Darbinieku kiberhigiēna - vājākā ķēdes posma stiprināšana
Lai cik moderna būtu uzņēmuma tehnoloģiskā aizsardzība, cilvēciskais faktors joprojām ir biežākais iemesls sekmīgiem kiberuzbrukumiem. Noziedznieki izmanto sociālo inženieriju un pikšķerēšanu, lai izmānītu no darbiniekiem paroles vai piespiestu viņus lejupielādēt ļaunatūru.
Tāpēc uzņēmumiem regulāri jāizglīto savs personāls. Tas nozīmē nevis garlaicīgu semināru noklausīšanos reizi gadā, bet gan aktīvus treniņus. Daudzas kompānijas regulāri izsūta saviem darbiniekiem pikšķerēšanas e-pastus, lai pārbaudītu viņu reakciju praksē un iemācītu atpazīt aizdomīgas saites, viltotus pielikumus un manipulatīvus lūgumus.
Proaktīva uzraudzība un ievainojamības testēšana
Drošība nav stāvoklis - tas ir process. Infrastruktūra nemitīgi mainās, tiek pievienotas jaunas programmatūras, un līdz ar to rodas drošības riski. Lai vienmēr būtu soli priekšā ļaundariem, uzņēmumiem ir jāveic regulāri drošības auditi un ielaušanās testi.
Piesaistot kiberdrošības ekspertus jeb ētiskos hakerus, iestādes ļauj tiem mērķtiecīgi uzbrukt savām sistēmām kontrolētā vidē. Šis process palīdz identificēt vājās vietas, pirms to paspēj izdarīt noziedznieki, ļaujot IT komandai šos caurumus savlaicīgi aizlāpīt.
Krīzes rīcības plāns
Neskatoties uz drošības pasākumiem, var pienākt brīdis, kad aizsardzība neiztur. Tādās situācijās izšķirošas mēdz būt ne tikai stundas un minūtes, bet pat sekundes. Katram uzņēmumam ir jābūt precīzi izstrādātam rīcības plānam krīzes situācijās.
Darbiniekiem skaidri jāzina, kam un kādā secībā ziņot par pamanītu uzbrukumu vai aizdomīgām darbībām, kā ātri izolēt inficētās sistēmas no kopējā tīkla un kādi soļi jāveic, lai maksimāli ātri atjaunotu klientu apkalpošanu no drošām datu rezerves kopijām. Šīm kopijām jābūt atdalītām no galvenā tīkla, lai vīrusi nevarētu tās sabojāt.
Kiberdrošība - ikviena uzņēmuma mūris un drošības spilvens
Kiberdrošība ir nepārtraukta sacensība starp drošības ekspertiem un noziedzniekiem. Integrējot jaunākās tehnoloģijas, uzturot augstu darbinieku modrību un sagatavojot skaidru rīcības plānu krīzes situācijām, finanšu iestādes var nodrošināt drošu vidi saviem darbiniekiem un klientiem!
