Saskaņā ar Civillikuma 1947.pantupatapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. Savukārt minētā likuma 1406.pantsprecizē, ka tiesību spējīgas tiesiskos darījumos ir nevien fiziskas, bet arī juridiskas personas, ja likums nenosaka citādi. Līdz ar to uzskatu, ka no iepriekš minētā nepārprotami izriet, ka juridiskās personas PRINCIPĀ (ja vien likums tieši nenosaka pretējo, piemēram, attiecībā uz līguma priekšmetu [pagaidām neesmu dzirdējis kaut- ko līdzīgo par automašīnām]) ir tiesīgas slēgt patapinājuma līgumu, pie nosacījuma, ka līgums tieši atbilst patapinājuma būtībai.

Pirms slēgt šādu līgumu (kas ti tiešām nav aizliegts) labi pārdomājiet tā sekas.

Vispirms, atdodot PL patapinājumā, Jūs neveicat saimniecisko darbību (tā notiek bez maksas), tātad ar to Jūs zaudējiet tiesības uz nolietojuma nodokļiem iekļaušanu UIN deklarācijā. Vienlaicīgi top citas briesmas: iegādājoties PL, droši vien, bija atskaitīts PVN, jo PL bija paredzēts izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Vai VID "piedos" Jums šādu rīcību?

Domāju, ka sekas var būt arī tādas, ka VID uzskatīs Jūsu firmas rīcībā dāvinājuma pazīmes (nesaņemtās nomas maksas veidā)...