INLAT PLUS valdes locekļa Aleksandra Ļenkovska un ISMA profesores un nodokļu konsultantes Olgas Lukašinas intervija žurnālam BILANCE, rubrika - nodokļi
Nr. 15/16 (363/364) 2015.gada 3.augusts
Turpinām tēmu par valdes locekļu atbildības noteikšanas pamatotību par laikus nenomaksātiem nodokļiem
Latvijā, sākot ar 2015. gadu, sabiedrības valdes locekļiem dažos gadījumos nāksies maksāt budžetā no personīgiem līdzekļiem nokavēto nodokļu summas to uzņēmumu vietā, kurus viņi vada. Lai VID būtu iespēja saukt valdes locekļus pie „nodokļu" atbildības, jāiestājas dažiem noteikumiem. Apskatīsim plašāk, kuros gadījumos šī atbildība iestājas un kuros – ne.
Atšķirīga atbildība…
Valdes locekļa vispārīgā atbildība ir noteikta Komerclikuma 169. pantā. Saskaņā ar šī panta otro daļu valdes loceklis atbild par zaudējumiem, ko viņš nodarījis sabiedrībai. Un šāda atbildība neaprobežojas tikai ar iespējamo sabiedrības prasījumu. Papildus Komerclikuma 170. pantā ir noteikts, ka prasījumu pret valdes locekli, kurš nodarījis zaudējumus sabiedrībai un nav tos atlīdzinājis, var arī celt sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības. Prasījumi pret valdes locekli tiek celti civilprocesa noteiktajā kārtībā.
Ja sabiedrība tiek pasludināta par maksātnespējīgu, tad papildus Maksātnespējas likuma 65. panta 8. punktā administratoram uzliktajam pienākumam izvērtēt un celt tiesā prasību pret valdes locekli par viņa nodarīto zaudējumu atlīdzību (vadoties pēc Komerclikuma 169. panta), ar Maksātnespējas likumu ir noteikta arī speciālā valdes locekļa atbildība par dokumentu nenodošanu, ja administratoram netiek nodoti sabiedrības grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par sabiedrības darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Prasījumi pret valdes locekli tiek celti civilprocesa noteiktajā kārtībā.
Likuma par nodokļiem un nodevām 60. pantā likumdevējs arī ir noteicis valdes locekļa speciālo atbildību par sabiedrības nokavētajiem nodokļiem – pienākums atlīdzināt sabiedrības nokavētos nodokļu maksājumus. Šī atbildība iestājas, tikai izpildoties visiem 60. panta 1. daļā norādītajiem kritērijiem. Faktiski tā ir speciālā valdes loceklim piemērojamā atbildība, gadījumā ja sabiedrībai ir nodokļu parādi, sabiedrība nav laikus iesniegusi maksātnespējas procesa iesniegumu un valdes loceklis nav izpildījis šādiem gadījumiem noteiktās darbības, turklāt pieļāvis sabiedrības aktīvu aizplūdi. Atšķirībā no iepriekš minētajiem gadījumiem šeit prasījumi pret valdes locekli tiek celti administratīvā procesa noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām" 60. panta prasībām VID tiesības pieprasīt atlīdzināt nodokļu parādus no valdes locekļiem rodas, vienlaikus izpildoties pieciem šādiem nosacījumiem:
1) nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;
2) lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskai personai;
3) konstatēts, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē;
4) ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību;
5) juridiskā persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Tikai – juridiskās personas
Meklējot interesantas īpatnības jaunajā likuma normā par nodokļu atbildību, vispirms uzmanīgi izlasīsim XI nodaļas nosaukumu: „Juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšana". Tas, pirmkārt, nozīmē, ka VID ir tiesīgs veikt nokavēto nodokļu parādu atlīdzināšanu no juridiskās personas valdes locekļiem.
Tomēr ne visiem komersantiem un uzņēmējiem ir šāds „juridiskās personas" statuss. Piemēram, starp pieciem Komerclikumā nosauktajiem komersantiem juridiskās personas statuss ir tikai SIA un AS. Nedz individuālam komersantam, nedz pilnsabiedrībai vai komandītsabiedrībai šāda statusa nav. Neskatoties uz to, ka daži likumi (piemēram, Maksātnespējas likums) pielīdzina pēdējos trīs komersantus juridiskām personām, tie tomēr nekļūst par tādiem. Un tādas institūcijas kā „valde" viņiem nav. Tādēļ saskaņā ar likuma burtu nodokļu nomaksai parādniekfirmas vietā šie komersanti nevar tikt saukti.
Toties dažās nekomerciālās organizācijās (biedrībās, nodibinājumos, kooperatīvos u. tml.) ir gan valde, gan pienākums maksāt nodokļus, gan iespēja uzsākt maksātnespējas procesu. Individuāliem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām (kā personālsabiedrībām) nav valdes, un likuma jaunās normas par atlīdzināšanu tos neskar. Protams, šo veidojumu saimnieks, kā arī komersants, kam nav juridiskās personas statusa, pakļauts pilnai mantiskai atbildībai. Bet tomēr – šo personu saukšanas pie atbildības normas un procedūras atšķirsies no tādām, kādas aprakstītas likumā „Par nodokļiem un nodevām".
Vai kļūt par prokūristu?
Kā zināms, LR Komerclikuma 169. pants nosaka, ka par sabiedrības zaudējumiem solidāri ir atbildīgi valdes locekļi (par to, ka slikti vadīja) un padomes locekļi (par to, ka slikti uzraudzīja).
Kas attiecas uz sabiedrības zaudējumiem, sakarā ar kuriem rodas norādītā KL atbildība, tad ar nodokļiem, tajā skaitā nesamaksātajiem un nokavētajiem, tiem nav sakara. Ar šo tēmu ir saistīts AT Senāta verdikts lietā Nr. SKC-622/2012 par prasību pret kādas sabiedrības valdes locekļiem par aprēķināto, bet budžetā nesamaksāto nodokļu ieturēšanu. Prasība bija pamatota ar valdes locekļu nolaidību – viņu vainu par kļūdām nodokļu aprēķinos, neizpildot pienākumu uzraudzīt pilnīgu un savlaicīgu nodokļu nomaksu. Tomēr tiesa prasību noraidījusi – tika atteikts ieturēt nodokļus no valdes. Šis fakts ir viens no iemesliem speciālās (šobrīd analizējamās) normas izstrādei likumā „Par nodokļiem un nodevām".
Kā redzams, ne visiem komersabiedrību vadītājiem nāksies firmas vietā maksāt budžetā nodokļus. Padomes locekļiem šo nepatīkamo pienākumu uzlikt neizdosies, arī prokūristiem ne. Un direktoram (ja vien viņš nav valdes loceklis) – tāpat. Par kļūdainiem lēmumiem, kuru rezultātā izveidojas situācija, kad nav naudas nodokļu nomaksai, atbildēs tikai valdes locekļi.
Ņemot vērā, ka tieši valdes locekļiem pastāv arī citi draudi (būt iekļautiem VID un Uzņēmumu reģistra „speciālajā sarakstā", saņemt administratīvo sodu, kā arī dažos gadījumos tiem ir paredzēta kriminālatbildība), valdes locekļa amats kļūst aizvien mazāk pievilcīgs un vairāk –riskants. Bet viltīgiem uzņēmējiem pieaug vēlme vadīt firmu prokūrista lomā, nozīmējot par valdes locekļiem kādas citas personas...
Kuras ir „ieinteresētās personas"?
Maksātnespējas likuma 72. pants paskaidro trešo noteikumu, kas nepieciešams, lai iestātos valdes locekļu atbildība. Tas sniedz atbildi uz jautājumu: kam valdes loceklis nedrīkst atsavināt aktīvus? Lūk, uzskaitījums:
(1) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas šādas personas:
1) parādnieka dalībnieki (akcionāri) vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi;
2) prokūrists un komercpilnvarnieks;
3) persona, kura sastāv ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku (akcionāru) vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju locekļiem laulībā, radniecībā vai svainībā līdz 2. pakāpei;
4) kreditors, kas atrodas vienā koncernā ar parādnieku.
(2) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku šajā pantā minētās personas ir atzīstamas, ja tās šajā statusā bijušas pēdējo 5 gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.
Šeit ir redzams, ka starp noteikumiem, kuru rezultātā rodas atbildība par nesamaksātiem nodokļiem, ir likuma „Par nodokļiem un nodevām" vājā vieta – 60. panta 1. daļas 3. punkts:
„Konstatēts, ka pēc parāda izveidošanas juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē."
Tātad, ja aktīvi atsavināti jebkurai citai personai (īpašniekam, viņa laulātajam, radiniekam vai firmas īpašnieka svainim, padomes loceklim, kreditoram, kas atrodas vienā koncernā ar parādnieku...), tad 3. punkta ierobežojums nemaz neveidojas?! Un valdei neiestājas nodokļu atbildība?!
Iespējams, uzmanīgs lasītājs jau ir pamanījis vai pamanīs aprakstīto likuma normas nepilnību un turpmāk rūpīgāk izvēlēsies personas, uz kuru vārda atsavinās kompānijas aktīvus, jo radīsies vēlme tos „izslēgt no uzskaites".
Lai šī nepilnība tiktu likvidēta, būtu jāprecizē 60. panta 1. daļas 3. punkta formulējums. Piemēram, izslēdzot no teksta vārdus „attiecībā pret valdes locekli". Un tad teksts skanētu šādi:
"Konstatēts, ka pēc parāda izveidošanas tika atsavināti aktīvi ieinteresētai personai(Maksātnespējas likuma izpratnē)."
Šādā gadījumā 3. punktā minētā pazīme veidotos, atsavinot aktīvus jebkurai no Maksātnespējas likuma 72. pantā minētām personām.
Lietderīgi atzīmēt, ka šo problēmu iespējams apskatīt arī no otras puses. Maksātnespējas likuma 72. pants esošā redakcijā apraksta personas, kas ir ieinteresētas attiecībā pret parādnieku, tajā pašā laikā likuma „Par nodokļiem un nodevām" iepriekš citētā pantā – par personām, kas ir ieinteresētas attiecībā pret valdes locekli. Kas iznāks, ja mēs virtuāli iedomāsimies aizvietot Maksātnespējas likuma 72. pantā terminu „parādnieks" ar terminu „valdes loceklis"? Paskatīsimies, kuras no pantā norādītajām personām teorētiski var uzskatīt par ieinteresētajām personām attiecībā pret valdes locekli?
Aplūkosim katru pantā minēto personu grupu un uzreiz komentēsim.
Par ieinteresētajām personām attiecībā pret valdes locekli atzīstamas šādas personas:
1) valdes locekļa dalībnieki (akcionāri) vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi;
Sakarā ar to, ka valdes loceklis nav persona, kas veica saimniecisko darbību, tam – principā – nevar būt pārvaldes institūciju locekļu.
2) prokūrists un komercpilnvarnieks;
Valdes loceklim – fiziskai personai - nevar būt komercpilnvarnieku.
3) persona, kura sastāv ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku (akcionāru) vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju locekļiem laulībā, radniecībā vai svainībā līdz 2. pakāpei;
Sakarā ar to, ka valdes loceklis ir fiziskā persona, tam (principā) nevar būt nedz dibinātāju, nedz pārvaldes institūciju locekļu, tātad attiecīgi nevar būt šo personu radinieku.
4) kreditors, kas atrodas vienā koncernā ar valdes locekli.
Sakarā ar to, ka valdes loceklis ir fiziskā persona, kas savā vārdā neveic saimniecisko darbību, tā nevar atrasties nekādā koncernā.
No iepriekš minētā var saprast, ka attiecībā pret valdes locekli (spēkā esošā LR Maksātnespējas likuma izpratnē) nav un nevar būt ieinteresēto personu. Spriežot tālāk, varam secināt, ka tādu apstākļu iestāšanās, kas norādīti likuma „Par nodokļiem un nodevām" 60. panta 1. daļas 3. Punktā, vispār nav iespējama.
Par īpašuma atsavināšanu
Papildus attiecībā uz komentējamā 60. panta trūkumiem var minēt, ka tajā nav norādīta atsavināto aktīvu vērtība (tas var būt, piemēram, vecais krēsls par 5 eiro) un aktīvu atsavināšanas laiks (atsavināšana varēja notikt, piemēram, 7 gadus pirms nodokļu parāda rašanas). Tādējādi prasība pret valdes locekli par nodokļu parādu atlīdzināšanu nodokļu administrācija var piemērot valdes loceklim arī tādā gadījumā, ja niecīgas vērtības aktīvi bija atsavināti „pirms100 gadiem". Tomēr tā ir „nesamērīga sodīšana".
Tādēļ likumā ir lietderīgi precizēt parādniekfirmas atsavināto aktīvu vērtību un precizēt termiņu, kura laikā aktīvs bija atsavināts. Piemēram, norādīt, ka atsavināto aktīvu vērtība ir vienāda vai pārsniedz nodokļu parāda summu, bet atsavināšanas datums – trīs gadu laikā pirms nodokļu parāda izveidošanās (analoģiski ar administratora tiesībām atcelt darījumus saskaņā ar Maksātnespējas likuma 96. pantu).